“Pagājušajā nedēļā (11. augusta) “Staburagā” izlasīju Ivetas pārdomas “Dāvināsim ziedus dzīvajiem” un pilnībā pievienojos viņas viedoklim,” saka Lidijas kundze no Pļaviņām. “Ar puķēm mēs labprāt apberam mirušos, bet kāpēc ne dzīvos? Augusta sākumā biju Vietalvas kapusvētkos. Es jau neko nesaku par skaisti sakoptajiem kapiem, bet dažas aizgājēju atdusas vietas noklātas tā, ka izskatījās teju vai kā ziedu izstādē. Savulaik pazinu tos cilvēkus un domāju, cik ļoti gan šie ziedi viņus būtu iepriecinājuši dzīves laikā! Bet tagad jau viņiem vienalga.
Es savām meitām arī saku: “Kad nomiršu, nenesiet man ziedu klēpjus, dāviniet tos man tagad!””
Uzklausīja Ināra Sudare
