Ir mainījušies laiki, valdības, taču Kokneses luterāņu baznīcai vēstures grieži nav kaitējuši — šonedēļ ir tās 325. jubileja. Svētdien, 30. septembrī, dievnamā notiks svētku dievkalpojums.
Salmu jumts, koka tornis…
Luterāņu mācītāju vārdi Koknesē zināmi kopš 1550. gada. Baznīcas pirmsākumi ir krietni vien senāki — 1326. gadā pirmo reizi rakstos minēta Svētā Pāvila baznīca. Kad pils baznīca karos iznīcināta, tās draudze kopā ar pilsētniekiem izmantojusi Svētā Pāvila baznīcu. Taču ar laiku to likts nojaukt, jo bijusi pārāk tuvu nocietinājumiem. No iegūtajiem akmeņiem laikā no 1679. līdz 1687. gadam uzcelta jauna baznīca citā vietā. Taču tā nebūt nelīdzinājās tagadējam dievnamam — tai bija koka tornis, salmu jumts, bet nav bijis grīdas. Baznīca cietusi dažādos karos, taču tā vienmēr atkal atjaunota, lai pulcētu ļaudis uz sprediķi. 1819. gadā tā paplašināta līdz 336 sēdvietām, piebūvēta sakristeja.
Altārglezna zemnīcai
Lai baznīca darbotos, daudz palīdzēja dāsni cilvēki. Tādi bija visos laikos. Piemēram, 1819. gadā zemnieks Porešs baznīcai uzdāvināja ērģeles. Tajā pašā gadā, kad baznīcu kārtējo reizi pārbūvēja, Krievijas cars Aleksandrs I, braucot garām Koknesei uz Varšavu, dievnamam ziedoja 300 rubļu. 1887. gadā baznīcas atjaunošanai naudu deva Kokneses un Stukmaņu muižas īpašnieki, par to uzcelts tagadējais tornis. Desmit gadu vēlāk barona Lēvenšterna kundze baznīcai uzdāvināja E. Gebharda altārgleznu.
Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, vācu karaspēkam pienākot pie Daugavas, krievu karavīri dievnamu izdemolēja. Altārgleznu kareivji bija aiznesuši kādas zemnīcas griestu nosegšanai. Laimīgā kārtā to bija pamanījis Jānis Martinovskis un par 5 rubļiem atpircis no zaldātiem.
Pēc kara baznīcā kalpoja mācītāji Oļģerts Kraulis, Pauls Rozenbergs, Jānis Kakars. 1929. gada
16. septembrī pārbūvēto dievnamu iesvētīja. Baznīcā atjaunoja altārgleznu, un 1930. gadā ierīkoja un iesvētīja 830 kg smago tērauda zvanu, kas darbojas vēl tagad.
1937. gadā iegādātas jaunas ērģeles, kuras maksāja 11 tūkstošu latu. Palīdzību sniedza arī toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, piešķirot ērģeļu būvei 4 tūkstošus latu.
Mākslinieks Aldis Dobenbergs 1992. gadā uzdāvināja baznīcai altārgleznas. 2003. gadā draudzes locekle Rasma Platupa atvēlēja dievnamam prāvu naudassummu, par kuru uzklāja jaunu jumtu.
Darbojas arī Gliks
Līdz ar svešu varu darbību Latvijas teritorijā Kokneses draudzes vārds saistās arī ar Krapi, jo Krape vēsturiski piederējusi Kokneses draudzei. Tā kā Krape no Kokneses bija pārāk tālu, lai zemniekiem būtu iespējams regulāri apmeklēt baznīcu, Zviedrijas valdība sākumā lika Kokneses mācītājam teikt dievvārdus arī Krapē. Pēc toreizējās statistikas datiem, Kokneses draudzē 1938. gadā kopā ar Krapi bija 5000 locekļu, kristīti — 90, laulāti — 44, apglabāti — 55. Līdz 1928. gadam Kokneses draudzei bija arī baznīcas filiāle Pļaviņās.
Kokneses prāvesta iecirknī, kas ietvēra arī Krapi, no 1687. līdz 1702. gadam darbojās Ernsts Gliks, luterāņu mācītājs, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā. Šajā laikā Gliks ar Lielvārdes mācītāja Kristiāna Vitena palīdzību pabeidza Jaunās Derības (1685.), Vecās Derības (1689.) un visas Bībeles tulkojumu (1694.). Kā Kokneses iecirkņa prāvests Ernsts Gliks dedzīgi iestājās par vispārējo izglītību, sagatavoja izdošanai Komēnija traktātu ar paralēlo tekstu latīņu, grieķu, vācu un krievu valodā. Viņa darbības laikā Koknesē izveidoja skolu.
Ap 60 dievkalpojumu
Padomju laikā, 1968. gadā, draudzei baznīcu atsavināja, un tajā iekārtoja muzeju, bet Atmodas laikā, 1989. gadā, dievnamu atkal atdeva draudzei.
Kas gan būtu baznīca bez cilvēkiem? Vien celtne bez dzīvības. Kokneses draudzē šobrīd ir 145 kristieši. Šogad nokristīts 31 cilvēks, iesvētīti — 29. Jāvārdu šogad Kokneses luterāņu baznīcā viens otram teikuši septiņi pāri. No Atmodas sākuma, 1989. gada decembra, te kalpo mācītājs Valdis Baltruks, kurš baznīcēniem Dieva vārdu sludina katru svētdienu pulksten 10. Svētkos dievnams parasti ir pārpildīts, ikdienā to apmeklē 30 — 40 cilvēku. Gadā notiek ap sešdesmit dievkalpojumu.
Jubileju draudze nolēmusi svinēt klusi — svētdien pulksten 10 būs svētku dievkalpojums, kurā runās arī viesmācītājs Aleksandrs Ivanovs, pēc dievkalpojuma koncertā dziedās Kokneses senioru koris “Labākie gadi” un sieviešu koris “Anima”. Pēc tam — kafijas galds.
