Aizkrauklietei Guntas kundzei pieder divas mopša šķirnes kucītes — Zeta un viņas vienīgā meita Tora. Nesen Tora vakara pastaigas laikā pazuda un mājās atgriezās tikai pēc četrām dienām.
Aizkrauklietei Guntas kundzei pieder divas mopša šķirnes kucītes — Zeta un viņas vienīgā meita Tora. Nesen Tora vakara pastaigas laikā pazuda un mājās atgriezās tikai pēc četrām dienām.
Abas mopšu šķirnes kucītes, šķiet, Aizkrauklē ir vienīgās. Pēdējos gados pamanīts arī viens mopsis. Mopšu šķirnes suņi no sendienām bijuši bagātu ļaužu īpašums. Mopšus turējušas pat Francijas un Anglijas karalienes. Slavenais rakstnieks un ārsts Aksels Munte savulaik mopsi dāvinājis kādai marķīzei, savai pacientei.
Klausa tikai pieņemamām pavēlēm
Mopši pēc rakstura ir miermīlīgi, diezgan kūtri, mīl labi un daudz ēst un ne vienmēr klausa saimnieka pavēlēm. Guntas kundzes mopsītes klausot tikai tām pavēlēm, kuras pašām patīk.
— Viņām patīk būt manā tuvumā, tāpēc žigli paklausa, kad saku — nāciet šurp! Turpretī, kad gribu būt viena un saku, lai iet projām, viņas izliekas to nedzirdam un vienalga spiežas man klāt, — stāsta Guntas kundze.
Laba apetīte
Kamēr mopši vēl kucēni, viņus air viegli audzināt. Suņos nemājo ne atriebīgums, ne palaidnību prieks. Mopši labprāt ēd visu, tomēr Zetas un Toras “ēdienkartes” atšķiras. Tora ēd daudz svaigu dārzeņu — viņa labprāt grauž gurķus, burkānus, kartupeļus un pat ābolus. Zetai vairāk garšo gaļas ēdieni.
Lai pārāk neaptaukotos, mopši jābaro ar normu trīsreiz dienā. Nevar, piemēram, no rīta traukā iebērt ēdienu visai dienai. Viņi to apēd uzreiz, jo apetīte ir apbrīnojami laba, un dažkārt suņi var arī pārēsties.
Lai suņi būtu veselīgi, viņi pastaigā jāved vismaz trīsreiz dienā un jāstaigā apmēram trīs stundas. Pēc šādām pastaigām mopsītes labi guļ, bet ne tik cieši. Allaž jūt un sāk riet, kad ārdurvīm tuvojas kāds svešinieks.
Pazūd lietū
Nesen vakara pastaigā mazā Tora pēkšņi pazuda.
— Lietus laikā un ziemas salā kucītēm nepatīk ilgi būt ārā, īpaši vakaros, tāpēc es viņas atbrīvoju no pavadas un ļauju pašām paskriet. Tā bija arī tovakar. Pati stāvēju zem ārdurvju jumtiņa un skatījos, kā viņas skraida. Zeta žigli pietecēja pie manis, lai vedu mājās, bet mazā Tora pēkšņi pazuda. Saucu, saucu, taču nekā, — atceras suņu saimniece.
Pazudušo Toru tovakar devusies meklēt arī mopsīšu draudzene un kaimiņiene — sanbernāru kuce Dema ar saviem saimniekiem, bet bez rezultātiem. Nākamajā dienā Guntas kundze Aizkraukles televīzijā ievietojusi sludinājumu par Toras pazušanu. Četras dienas nekādu ziņu…
Izglābj labi cilvēki
Tad piezvanījusi kinoloģijas kluba “Baltelite” vadītāja Anita Cibiņa un pastāstījusi, ka Toru autostāvvietā pie universālveikala atradusi kāda sieviete un par to ziņojusi viņai. Anitas kundze Aizkrauklē labi pazīst gan suņus, gan viņu saimniekus.
Piektajā dienā Tora satikās ar savu saimnieci. Mazā kucīte bijusi labi barota, jo pieņēmusies svarā. Sieviete, kura sunīti atradusi, iespējams, domājusi, ka viņa ilgi nav ēdusi, tāpēc barojusi, cik Tora vēlējusies. Mopšiem to tik vien vajag, lai pat dažās dienās kļūtu apaļāki.
— Interesanta bija mātes un meitas tikšanās. Man par izbrīnu tā bija diezgan atturīga. Zeta par Toras prombūtni nemaz neuztraucās un mājās gluži labi jutās viena. Kad abas satikās, nebija gandrīz nekādu emociju. Tas laikam tāpēc, ka mopši tomēr ir diezgan flegmatiski, — stāsta Guntas kundze.
