Mairita un Dainis Jonasti,
zemnieku saimniecībā “Saulieši”
Neretā
— Ko cerat sagaidīt no šīs akcijas?
— Varbūt tā kaut ko dos, bet lielu cerību vairs nav. Akmeņi kabatā līdzi nav paņemti, pagaidām paskatīsimies, kas no tā visa iznāks. Mūsu saimniecība nav liela — pašu iztikšanai, bet jācīnās katram.
Lauris un Juris
no saimniecības “Palejkalni”
Aizkraukles pagasts
Uz protesta akciju ieradušies traktorā ar piekabinātu cisternu.
— Ar kādām domāt šurp braucāt?
— Kredīti paņemti, un pašlaik ir grūti tos atmaksāt. Kad lūdzām kredītu, mudināja — ņemiet, attīstieties! Tagad nevienu vairs neinteresē, no kādiem līdzekļiem to atdot. Ja nekas nemainīsies, mūs var arī no mājas izlikt. Mums zaudēt nav ko. Nebūšu tas, kurš no malas tikai noskatīsies. Ja nesapratīs mūs tagad, nākamajā reizē brauksim uz Rīgu, un tad mucas būs pilnas.
Inese un Imants Eiduki
no Vietalvas pagasta
“Vecskolām”
Akcijā piedalās ar savu “gaziku”.
— Lielsaimnieki neesam. Esmu konsultante vairākām saimniecībām kuras kooperējas. Paši kopjam septiņas govis. Mūsu saimniecībai ir labākais izslaukums Vietalvas pagastā. Valsts mazo ganāmpulku grupā esam sestajā vietā. Imants savāc pienu un ved uz Jēkabpili, tagad arī lietuviešiem. Tādā veidā pagaidām spējam eksistēt.
— Ja šis pasākums situāciju nozarē uzreiz nemainīs, uzmanību pievērsīs noteikti. Šodienas satiksmes problēmas uz ceļiem noteikti radīs neapmierinātību sabiedrībā.
Pašlaik kravas nodalījums ir tukšs, bet nākamreiz iemetīsim kādu siena rulli un tad uz Rīgu.
Pēteris Kroičs,
Ulda Krievāna zemnieku saimniecības pārvaldnieks
“Pilslejas”
Bebru pagastā:
—“Pilslejās” ir 350 slaucamu govju. Pienu pārdodam Trikātas kooperatīvam, šobrīd pateicoties Lietuvas piena kombinātam, varam noturēties. Trūkst apgrozāmo līdzekļu, jāatliek paredzētā attīstība, jo nevaram apgūt Eiropas fondu līdzekļus sakarā ar sava līdzfinansējuma nenodrošināšanu. Bankas atsākās piešķirt jaunu kredītu.
Cietēji esam mēs visi. Šobrīd vissliktāk klājas piensaimniecībai, bet drīzumā tā “pavilks“ līdzi citas nozares.
Uzskatu, ka arī šāda miermīlīga akcija daudz var dot, jo tas spēks, kas mīt Latvijas laukos, beidzot parāda sevi, vārda tiešā nozīmē iziet uz ceļa. Mums nav vienaldzīgs tas, kas notiek Latvijā un pasaulē. Uzskatu, ka pamatā ir pats piena ražotājs un tikai pēc tam patērētāji, tirgotāji. Patlaban vislielākais ienākums ir visiem citiem, tikai ne ražotājam. Uzskatu, ka šāda situācija ir jāmaina.
Domāju, mazajām piensaimniecībām šobrīd izdevīgāk pārdot pienu “pa tiešo”. Protams, izziņas kas vajadzīgas šādai tirdzniecībai izmaksā samērā dārgi. Ja piena ir tik maz, ka šādas analīzes neatmaksājas veikt, domāju, labākā laboratorija ir pats cilvēks. Ja patstāvīgie pircēji nepazūd, tad viss ir kārtībā.
Kaspars Karlsons
no zemnieku saimniecības “Tīrumnieki”
Bebru pagastā:
— Mūsu specializācija ir graudkopība, bet ar piensaimniekiem solidarizējamies. Šāda akcija bija nepieciešama. Ja kāds atsevišķi kaut kur “paceļ balsi”, neviens neņem vērā. Jābūt kopības izjūtai. Biju domājis, ka akcija būs nedaudz citāda. Kaut uz dienu apstādinot satiksmi uz ceļiem pilnībā, būtu lielāka jēga. Saprotu, šis ir tikai sākums un, ja vajadzēs, piedalīšos arī citos protestos.
Lauris
no Vietalvas pagasta
zemnieku saimniecības
“Grannes”:
— Dzīvot kļuvis grūtāk. Nodarbojos ar graudkopību. Šogad, liekas, ka vēl izturēšu. Jau no decembra neesmu maksājis līzingu par tehniku. Rudenī biju bankā, teicu, ka nespēšu, būs problēmas ar maksājumiem. Šogad banka izturas saprotoši, jo tai mani “dzelži” nav vajadzīgi. Jāmeklē kompromiss.
Kaspars un Evita
no Kokneses pagasta zemnieku saimniecības
“Sietiņi”:
— Strādājam pie saimnieka un esam šurp atbraukuši aizstāvēt savu darbavietu. Saimniecības pamatnodarbe ir cūkkopība. Pašlaik saimniecībā ir ap 1000 cūku. Darbs ir, arī nauda vēl turas. Kā būs tālāk, grūti pateikt.
Aigars Stuglis,
zemnieku saimniecība “Silarozes”
Seces pagastā:
— 450 hektāru lielajā saimniecībā nodarbojos ar graudkopību.
Redzams, ka tur, “augšā”, par zemniekiem neviens nedomā. Nozare paredzēta iznīcībai.
Ja kredīta maksājumus bankām atliktu uz diviem gadiem, būtu iespējams atkal “nostāties uz kājām”.
Nav zināms, kā rudenī būs ar graudu pārdošanu. Vai nu graudus iepirks lētāk par pašizmaksu, vai arī kā pirms vairākiem gadiem, tos nāksies glabāt kaltēs.
