“Staburags” aicināja Aizkraukles pagasta “Sirmēnu” saimnieci un aktīvu zemnieku interešu aizstāvi Ligitu Silaraupu pastāstīt, kāds lauksaimniekiem bija aizvadītais gads.
“Staburags” aicināja Aizkraukles pagasta “Sirmēnu” saimnieci un aktīvu zemnieku interešu aizstāvi Ligitu Silaraupu pastāstīt, kāds lauksaimniekiem bija aizvadītais gads.
Ligita Silaraupa šobrīd ir Latvijas zemnieku federācijas priekšsēdētāja vietniece un pārstāv Aizkraukles rajona lauksaimnieku apvienību Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē. Pagājušajā gadā Silaraupas kundze kādu laiku vadīja šo sabiedrisko organizāciju un atzīst, ka darbs, lai sakārtotu daudzas lietas par labu zemniekiem, bija ražīgs un deva pozitīvus rezultātus.
Svarīgākā — pievienošanās ES
— Kurš lauksaimniekiem pērn bija vissvarīgākais notikums?
— Iestāšanās Eiropas Savienībā. Latvija jau bija kļuvusi par tādu kā “banānu republiku”, kurā lieto to, kas citās valstīs paliek pāri. Atceramies kaut vai no Argentīnas un citām valstīm ievesto cūkgaļu un putnu gaļu, kuras kaitīgo ietekmi mūsu veselībai justu tikai pēc gadu desmitiem.
Mums Eiropas atbalsts bija vajadzīgs arī tāpēc, ka vieni attīstībā nespētu tikt līdzi citām Eiropas valstīm. Taču zemnieku vidū bija daudz eiroskeptiķu. Tikko bijām izkļuvuši no vienas savienības un iestājāmies otrā. Pārmaiņas cilvēki gaidīja ar lielām bažām.
Pilsētnieki nesaprot lauciniekus
— Vai gada nogalē, kad zemnieku kontos ieskaitīja tiešos platībmaksājumus, viņu domas mainījās?
— Domāju, ka mainījās. Taču nu netrūkst skeptiķu, kuri uzskata, ka zemnieki saņemto naudu tērē nelietderīgi. Bet šie kritizētāji, kuri dzīvo pilsētā, ikdienā staigā pa asfaltētām ielām, kur uz katra stūra pa veikalam, nesaprot, cik svarīgi laukos sakārtot infrastruktūru. Laukos cilvēki dzīvo slikti, tāpēc nevajag skaust naudu, kura domāta viņu dzīves uzlabošanai. Arī pilsētā vienmēr bijuši cilvēki, kuri naudu izsaimniekojuši, iztērējuši nelietderīgi.
Jāatgūst Latvijas tirgus
— Iestāšanās Eiropas Savienībā tomēr visas problēmas neatrisināja. Latvijā joprojām nelegāli ieveda gaļu.
— Krāpnieki ne mirkli nepārtrauc darboties, un laikam jau vienmēr būs kāda krava, kas Latvijā nokļūs nelegāli. Tas arī mani pārsteidza. Likās, Eiropā viss ir sakārtots, un tādas lietas nevar notikt. Domāju, šogad labāk izjutīsim to, ka Eiropas Savienība un mēs paši spējam nosargāt tirgu no nelegālajām un arī lētajām citu valstu subsidētajām precēm.
Viens no iemesliem ir lata piesaiste eiro. Valūtas maiņas kurss vairs nav izdevīgs, lai Latvijā ievestu pārtikas produktus, jo citās valstīs preču izmaksas ir tikpat augstas kā Latvijā. Citu valstu ražotāji par precēm, kuras sūta uz Latviju, vairs nesaņem arī eksportsubsīdijas. Līdz ar to mums būtu reāla iespēja atgūt tirgu pašmāju produkcijai. Latvijas cūkaudzētāji saražo tikai 48 procentus produkcijas vietējam tirgum. Arī putnu un liellopu gaļas ražotājiem ir lieliskas iespējas attīstīties, vienīgā problēma ir joprojām zemā iepirkuma cena. Viens no iemesliem ir pašu zemnieku kūtrums, neesam vienoti, aizstāvot savas intereses.
Par augstākām cenām jācīnās pašiem
— Pagājušajā gadā darbu aktīvi sāka liellopu gaļas ražotāju kooperatīvs “Laidars G”. Viņiem uz brīdi izdevās panākt augstāku iepirkuma cenu. Vai darbība apsīkusi?
— Tirgotāji, kuriem šāds starpnieks ir traucēklis, darīs visu, lai liktu šķēršļus kooperatīva darbībai. “Laidars G” bija izveidojies kā spēcīgs tirgus dalībnieks, taču bija daudz mēģinājumu vājināt tā pozīcijas un ietekmi. Pašreiz viss ir kooperatīva biedru ziņā, cik viņi spēs būt vienoti. Ja gaļas piegādātājs piecu santīmu dēļ nolems labāk sadarboties ar gaļas kombinātu, nevis kooperatīvu, nekas labs nebūs.
Līdzīga situācija bija graudkopībā, bet graudaudzētāji izveidoja spēcīgu kooperatīvu “LatRaps”, otrs kooperatīvs ir “Vidzemes agrokooperatīvā sabiedrība”, kas rūpējas ne tikai par graudaudzētāju, bet arī par kartupeļu audzētāju interesēm. Attīstās piensaimnieku kooperatīvi, un tas veicina piena iepirkuma cenas celšanos.
Daži pagasti ārpus konkurences
— Ko esat panākuši, darbojoties Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē?
— Svarīgākā lieta ir spēja Briselē pierādīt, cik nozīmīgs ir atbalsts par saimniekošanu mazāklabvēlīgos apvidos. Ir gandarījums, ka izcīnījām, lai šajā kategorijā iekļautu pēc iespējas plašāku teritoriju. Šobrīd lielākajā daļā Latvijas zemnieki jau saņem šos maksājumus. Žēl, protams, ka Aizkraukles rajonā šajā ziņā nav zemnieku no Skrīveriem, Kokneses un Aizkraukles pagasta. Domāju, ka viņiem saimniekot nav vieglāk kā citos pagastos.
Panāk izdevīgākus nosacījumus
— Aktuāla ir sakārtota, droša vide. Ko paveicāt šajā ziņā?
— Daudz diskutējām par rīcības programmu, kas saistīta ar minerālmēslu un kūtsmēslu izkliedēšanu, kūtsmēslu glabāšanu. Sākotnēji šie noteikumi bija sagatavoti, neizvērtējot reālo situāciju lauksaimniecībā mūsu valstī. Cīnījāmies, lai palielinātu slāpekļa pieļaujamo daudzumu, ko drīkst iestrādāt zemē. Tagad tas ir 170 kilogramu vienam hektāram. Panācām, lai par mēnesi samazina kūtsmēslu glabāšanas laiku, bet par mēnesi pagarina kūtsmēslu izkliedēšanas laiku. Bija izstrādāti arī Ministru kabineta noteikumi, kā kūtsmēsli jāiestrādā zemē. Noteikumi bija sagatavoti tā, ka visiem zemniekiem — vienalga, cik hektāru zemes apstrādā vai cik lopu kūtī — to izpildei jāpērk jaudīga tehnika. Arī noteikumi par smaku izplatību bija ļoti pārspīlēti. Vides sakārtošana visu laiku ir aktuāla, to turpināsim darīt arī šogad.
Attīstības speciālistiem naudas mazāk
— Aizstāvējāt arī mājražotāju intereses?
— Mēģinājām panākt, lai prasības mājražotājiem būtu pēc iespējas pieņemamākas. Ar ko gan mūsu siera sējējas, ievārījumu gatavotājas, maizes cepējas ir sliktākas par mājsaimniecēm citās Eiropas valstīs, kur mājās gatavotus produktus var pārdot bez problēmām? Piemēram, Vācijā saimnieces želeju pārdošanai gatavo virtuvē, kura ir vienkārša, tīra, kārtīga, flīzētām sienām un grīdām. Tur nav nekāda superaprīkojuma.
— Vai pagastos šogad būs lauksaimniecības attīstības speciālisti?
— Pagājušā gada pavasarī bijām Somijā, kur konsultanti strādā ļoti aktīvi. Viņi informē lauku cilvēkus par iespējām piesaistīt naudu ar dažādu projektu palīdzību, kā veidot dzīvi turpmāk, ja zemnieks nolēmis pārtraukt saimniekot vai mainīt nodarbošanās veidu.
Tāpēc mēs arī sākām sarunas ar pašvaldībām par šādu konsultantu algošanu Latvijā. Esam tikuši tik tālu, ka Zemkopības ministrijas šīgada budžetā subsīdijām paredzētajos līdzekļos plānota nauda arī lauku attīstības speciālistu algošanai. Tikai līdz pašvaldībām nauda vēl nav nonākusi. Diemžēl līdzekļu gan ir mazāk, nekā sākotnēji paredzēts, jo katra jaunā valdība šo summu arvien samazināja.
Par liesumu maksā vairāk
— Kas būs aktuālākais šogad?
— Nopietna lieta, par ko runāsim šogad, ir cūkgaļas kvalitāte. Eiropas Savienībā ir standarti, pēc kuriem kautuvē izvērtē liesās gaļas daudzumu un speķi. No tā atkarīga samaksa par gaļu. Jo vairāk liesās gaļas, jo augstāka iepirkuma cena. Šobrīd katra kautuve cenu par gaļas kilogramu nosaka pati un arī gaļas kvalitāti novērtē atbilstoši saviem ieskatiem. Cūkgaļas iepirkuma cena gan pagājušajā gadā bija samērā stabila, taču, neievērojot vienotus liemeņu standartus kautuvēs, kvalitatīvas gaļas ražotāji zaudē.
Cenu mēs regulēt nevarēsim, taču varētu sakārtot piemaksu sistēmu par labāku un liesāku gaļu. Tas būtu stimuls cūkaudzētājiem. Arī liellopu audzētājiem būtu svarīga šāda standartu un piemaksu sistēma. Šobrīd Latvijā tikai kādās desmit kautuvēs veic liemeņu klasifikāciju.
Aktuāls jautājums ir beigto lopu iznīcināšana. Ja lopkopis arī turpmāk gribēs saņemt Eiropas atbalstu, nobeigušies lopi būs jānodod tikai sertificētam uzņēmumam, kas tieši ar to nodarbojas. Viens no šādiem uzņēmumiem šobrīd Latvijā ir “Triāls”. Būs vēl viens uzņēmums Saldus pusē — SIA “Reneta”.
Palīdzēs arī valsts
— Vai šogad vienlaikus ar Eiropas Savienības naudu varēs saņemt arī Latvijas valsts atbalstu?
— Valsts atbalsts arvien sarūk, tomēr ir dažas nozares, kurās varēs saņemt arī nacionālās subsīdijas. Būs maksājumi par pārraudzībā esošo govju ciltsvērtību, šķirnes dzīvniekiem. Valsts nedaudz atbalstīs cūkkopjus, jo šo nozari Eiropa nesubsidē. Zemnieki no valsts varēs saņemt naudu daļējai kredītprocentu nomaksai. Sākumā šim mērķim bija iedalīts ļoti maz naudas, tās pietiktu tikai aptuveni viena procenta apmaksai, panācām, lai zemnieki varētu saņemt atbalstu vismaz četru procentu apmaksai.
Gadu noslēdz ar peļņu
— Kāds aizvadītais gads bija jūsu “Sirmēnos”?
— Ja nebūtu saņēmuši Eiropas maksājumus, tik un tā gadu būtu noslēguši ar nelielu peļņu. Gada vidū vēl strādājām ar zaudējumiem, bet graudu raža, kaut gan bija lietavas un sarežģīta novākšana, bija laba. Palielināja arī piena iepirkuma cenu, un piena nozarē ieņēmumi pieauga pusotru reizi. Saņemot Eiropas atbalstu, peļņa ir vēl lielāka. Attīstības iespējas ir, baida tikai nākotne, jo Pasaules tirdzniecības organizācija cīnās par atvērtāku Eiropas tirgu. Mūsu graudaudzētāji un cūkkopji nespēs konkurēt ar Čīli, Brazīliju un līdzīgām valstīm, kur šīs nozares ir attīstītas un ražošanas izmaksas krietni zemākas.
Taču vienmēr bijis tā, ka vissmagākajā brīdī, kad sākam domāt, kā rīkoties tālāk, problēmu risinājums rodas. Tāpēc jāturpina strādāt, jo citādi nekā nebūs.
