Jēkabpils rajona Gārsenes pagasta zemnieku saimniecības “Kristāli” saimnieks Leongins Osockis nodevis govi Neretas pagasta kautuvē “Jaunzemniekos”. Viņš uzskata, ka ir apkrāpts.
Jēkabpils rajona Gārsenes pagasta zemnieku saimniecības “Kristāli” saimnieks Leongins Osockis nodevis govi Neretas pagasta kautuvē “Jaunzemniekos”. Viņš uzskata, ka ir apkrāpts.
— Izlasīju sludinājumu Jēkabpils rajona avīzē “Brīvā Daugava”, ka Neretas pagastā ir kautuve, kurā var nodot lopus, un nolēmu tur piedāvāt govi. Sazinājos pa sludinājumā norādīto tālruni. Kautuves darbinieki atbrauca, govi aizvedām, manā klātbūtnē lopu arī nokāva. Govi svērām gan dzīvu, gan jau nokautu. Esmu neapmierināts, ka no govs svara atrēķināja nevis trīs procentus, kā tas pieņemts, bet sešus. Manuprāt, arī svari nebija pareizi noregulēti, jo govs izrādījās vismaz par 50 kilogramiem vieglāka, nekā biju rēķinājis. Kautuves saimnieks par man izmaksāto naudu neizdeva pavadzīmi. Tas rada aizdomas, ka kautuves īpašnieks nav godīgs. Aizdomīgi liekas arī, tas, ka kautuve strādā tikai sestdienās un svētdienās.
Otrā dienā abi ar sievu aizbraucām uz kautuvi vēlreiz, lai par visu tiktu skaidrībā. Mums nācās vērsties pat pie vietējā policista, lai pārsvērtu gaļu, jo kautuves saimnieki atteicās to darīt. Viņi neuzrādīja arī licenci.
Mani uztrauc, ka zemniekus visi cenšas apkrāpt. Man ir liela saimniecība, esmu nodokļu maksātājs, saņemu arī subsīdijas, tāpēc gribas, lai pret mani izturas godīgi, — stāsta Leongins Osockis.
Lai tiktu skaidrībā, “Staburags” uzklausīja arī kautuves īpašnieku Andri Projumu.
— Kautuve manā Neretas īpašumā “Jaunzemniekos” darbojas kopš 1998. gada. Tā ir reģistrēta kā SIA “Brūne” Ķekavas pagastā, kur dzīvoju. Man ir licence, kautuvi pārbauda Pārtikas un veterinārais dienests un Pilskalnes pagasta veterinārārste Viktorija Kalniņa.
2. martā pēc saņemtā pieteikuma aizbraucām uz Gārsenes pagasta “Kristāliem”, un saimnieks Osockis brauca mums līdzi uz kautuvi. Pēc vienošanās par cenu saimnieka klātbūtnē govi nosvērām, nokāvām un tūlīt pēc tam nosvērām arī vēl siltu govs kautķermeni. Saņēmis naudu, viņš aizbrauca. Nekādu pretenziju Osocka kungam todien nebija. Nesaprotu, par kādu preču pavadzīmi viņš runā, jo lopu īpašniekiem pašiem taču jāraksta deklarācija gan par lopa nodošanu kautuvē, gan par viņa pārvietošanu uz citu ganāmpulku. Viņš todien šo deklarāciju nemaz neizpildīja, sakot, ka tas esot neizdevīgi.
Otrajā dienā Osockis ieradās kopā ar sievu, kura asi pieprasīja govi pārsvērt liecinieku klātbūtnē. Viņi uzaicināja vietējo policistu un vēl divus citus lieciniekus. Svars bija tāds pats, kā iepriekšējā dienā. Lai mūsu svarus pārbaudītu, Osockis nosvērās pats, jo savu svaru viņš zinot. Osocka sieva pieprasīja licenci, uzvedās diezgan aizskaroši, tāpēc mēs viņai neko nerādījām. Pats saimnieks teica: sieva viņam pārmetot, ka par govi pārvedis par maz naudas, tāpēc arī šis skandāls.
Ar klientiem mums nekādu domstarpību nav bijis, es tā arī īsti nesaprotu, kādas pretenzijas pret kautuvi var būt Osocka kungam. Neviens viņa apvainojums nav argumentēts. Strādājot konkurences apstākļos, par zemnieku krāpšanu nevar būt ne runas. Mēs vienmēr uzklausām klientu, un kaut kādas nelikumības kautuvē jau sen būtu atklātas, jo mūs regulāri pārbauda. Lopus pieņemam un kaujam tikai sestdienās un svētdienās tāpēc, ka pats strādāju Rīgā.
Savu vērtējumu par SIA “Brūne” kautuvi “Staburags” lūdza izteikt arī kautuvi apkalpojošajai veterinārārstei Viktorijai Kalniņai.
— Man par šo konfliktu nekas nav ziņots, bet Osocka izpildītā deklarācija par govs kaušanu man ir iesniegta. Tajā viss norādīts. Tā ka nekas “krimināls” te nav noticis.
Ja govs un kautķermenis svērts saimnieka klātbūtnē, arī par krāpšanu nevar runāt. Par to, cik procentu — trīs vai sešus — no lopa svara kautuve atrēķinās, jāvienojas pirms darījuma noslēgšanas. Es zemniekiem allaž saku, lai viņi paši pārbauda, kāds ir lopa svars. Man dažkārt viens otrs saimnieks ir lūdzis, lai pastāvu pie svariem, bet šajā gadījumā es tur nebiju. Par kautuves sanitāro kārtību un tās darbību kopumā man nekādu pretenziju nav. “Brūnes” darba apjoms nav liels, kautuves aprīkojums un darbinieku kvalifikācija ir atbilstoša veterinārajām prasībām, — atzīst Kalniņas kundze.
Kautuves SIA “Brūne” sargs un dežurants Alfreds Slīpe bijis notikušā aculiecinieks:
— Es uzklausu zemnieku zvanus un pieņemu pasūtījumus, uz kurieni pēc kaujamā lopa jābrauc, ja vajag — arī pats palīdzu. Biju arī “Kristālos”. Viss notika bez kādiem starpgadījumiem. Saimnieks pats visur bija klāt, visu redzēja un pārbaudīja. Nekādu pretenziju viņam nebija, tāpēc bijām pārsteigti, kad otrajā dienā viņš izsauca policiju.
* * *
Tāds ir šis konflikts, kurā katrai pusei ir savi argumenti. “Staburags” vairākkārt ir rakstījis par lopu uzpircējiem, kuri mēģina iedzīvoties uz zemnieku rēķina, nokrāpjot svara kilogramus. Par tādiem gadījumiem rakstām tāpēc, lai zemnieki akli neuzticētos, bet gan klausītos abām ausīm un skatītos visam līdzi. Tomēr nav redakcijas darbinieku uzdevums izmeklēt, kuram īsti šajā gadījumā taisnība. Zemnieks jūtas apkrāpts, bet lopu uzpircējs savu vainu nesaskata. Acīmredzot ārzemēs neapstrīdamo aksiomu “klientam vienmēr taisnība” pie mums vēl neievēro.
Notikušais liecina par cilvēku savstarpējām attiecībām, cik tās ir korektas un godprātīgas. Katrā situācijā var atrast kompromisu. Ja tas būtu darīts, zemnieks nemeklētu palīdzību redakcijā, bet lopu uzpircējam nenāktos taisnoties.
