Bijušais rīdzinieks Jānis Pundurs saimnieko Neretas pagasta zemnieku saimniecībā “Tālumi”, audzējot ziemas un vasaras rapsi, arī kviešus.
Bijušais rīdzinieks Jānis Pundurs saimnieko Neretas pagasta zemnieku saimniecībā “Tālumi”, audzējot ziemas un vasaras rapsi, arī kviešus. Par iespēju kādreiz atgriezties pilsētā viņš nedomā. Puisis ir Neretas pagasta padomes deputāts un aktīvi iesaistījies pagasta kultūras dzīves organizēšanā. Brīvajā laikā viņš aizraujas ar amerikāņu auto kolekcionēšanu, restaurēšanu un apgleznošanu.
Brīvība “uz riteņiem”
Mūsdienās, kad lielākā daļa jauniešu par dzīvi laukos pavīpsnā un ātrāk cenšas tikt prom uz pilsētu, gadās sastapt arī tādus, kuri izvēlas palikt vai pat pārcelties no pilsētas uz dzīvi laukos. Jānim šobrīd sabiedrībā valdošo kulta lietu — dzīvokļa, platekrāna mājas kinozāles, dārga apģērba un modernākās automašīnas —iegāde nav svarīga. Ir kaut kas daudz dārgāks — brīvība. Par to puisis gatavs maksāt visaugstāko cenu, lai gan naudai te nav izšķiroša nozīme. “Tālumos” viņam ir vairākas vecas amerikāņu automašīnas, grieztas, krāsotas, skrūvētas un remontētas. Tās aizņem lielāko daļu brīvā laika. “Septiņos no rīta es nekad nezinu, kur būšu desmitos vakarā. Šobrīd dzīvoju “uz riteņiem” — automašīnā man ir drēbes un apavi, kurus vajadzības gadījumā nomainīt. Mans dzīves ritms ir tāds, ka ik dienu jādodas ceļā — darījumi bankā, tikšanās ar sadarbības partneriem.Tas aizņem daudz laika. Iespējams, tāpēc, ka visu laiku esmu ceļā, vienmuļā lauku dzīve mani nenomāc. Neesmu no tiem, kuri vakarus pavada, laiski skatoties televīziju, un čīkst, ka laukos nav nekādu izklaides iespēju un nekas nenotiek,” stāsta Jānis.
Kartupeļus iemaina pret auto
Rudenī un ziemā, kad lielie lauku darbi padarīti un tehnika apkopta, puisim ir daudz vairāk brīva laika, lai ļautos savam interesantajam vaļaspriekam — amerikāņu automašīnu kolekcionēšanai un restaurēšanai. Interese radusies jau skolas laikā, kad, būdams mazs puika, viņš priecājās par sienas kalendāru ar vecu amerikāņu auto fotoattēliem. Tolaik sapnis, ka arī viņam kādreiz tādas varētu piederēt, likās nereāls. Tikai pēc vairākiem gadiem, kad Jānis nonāca Amerikā, kur kādu laiku dzīvoja un strādāja, bērnības sapnis uzjundīja atkal. “Ja kaut ko ļoti, ļoti vēlas, tas noteikti piepildās. Tam ir jātic,” smaidot nosaka puisis. No Amerikas atbraucis ar četriem dolāriem kabatā, jo visu nopelnīto naudu iztērējis ceļošanai, kamēr citi krāja katru dolāru, lai dzimtenē nopirktu jaunākās markas automašīnu. “Es jūtos daudz bagātāks ar atmiņām, iespaidiem un draugiem, kurus iegūstu ceļojot,” atzīst Jānis. Sākums kolekcionēšanai bijis grūtākais, jo nebija informācijas, kur Latvijā var iegādāties automašīnu detaļas, kā ar tām var samainīties un vai vispār pie mums ir cilvēki, kuri aizraujas un interesējas par līdzīgām lietām. “Lai cilvēks vienmēr būtu apritē, jādibina kontakti, jāmeklē jauni paziņas, un tad viss notiek. Nevajag sēdēt, kurnēt un apskaust citus par viņu sasniegumiem. Tikai ar savu darbu un ieguldītajiem līdzekļiem esmu sasniedzis to, kas man ir. Man patīk vienatnē skrūvēt, graizīt, krāsot un pārkrāsot mašīnas. Esmu mazliet ķerts uz šīm lietām! Uzskatu, ka vīrietim joprojām nepieciešama sevis apliecināšana — agrāk tie bija zirgi, tagad — automašīnas. Manā kolekcijā ir eksponāts, kuru no kāda vairumtirdzniecības bāzes vadītāja iemainīju pret vairākām kartupeļu tonnām. Nekas nav nācis viegli un bez piepūles,” stāsta Jānis.
Laukos gaidāma “eksplozija”
“Reizēm, kad sakrājies par daudz smagu domu, es iesēžos mašīnā un braucu. Neticami, bet jau aiz Neretas zīmes man kļūst vieglāk, jo dzīve laukos man ir cīņa. Gan ar sabiedrību, gan pašam ar sevi,” atzīst Jānis. Pagrimums, vienaldzība un degradācija — tā ir lauku dzīves ikdiena, ar ko saskaras arī Jānis, strādājot pagasta pašvaldībā. Cilvēki savās likstās vaino visus citus, aizmirstot padomāt, ko katrs pats var darīt savas dzīves uzlabošanai. “Es ticu, ka Neretai ir gaiša nākotne. Sabiedrībā jānotiek “eksplozijai”, kura mainītu cilvēku domāšanu. Jāpiedalās, jāriskē un reizēm jādara trakas lietas, tikai tad var gaidīt, ka apstākļi un dzīves līmenis mainīsies. Ne vienmēr vainīgs finanšu trūkums, arī bez lielas naudas ir iespējams paveikt skaistas lietas! Es neprotu peldēt, taču šovasar pirmo reizi mūžā niru, un sajūta ir vienreizēja, kad esi pārvarējis savas bailes,” stāsta Jānis. Cilvēkam jāmeklē veidi, kā būt harmonijā ar apkārtējo vidi, līdzcilvēkiem un sevi. Laukos ir daudz iespēju, jāspēj tikai saskatīt īstā. Jānim ir izdevies atrast savējo, atliek vien noturēt.
***
IZZIŅA.
Amerikāņu autokluba pirmsākumi rodami 1995. gadā, kad tagadējais kluba prezidents Dins Ziemelis kopā ar nelielu domubiedru grupu sāka meklēt un restaurēt sešdesmito un septiņdesmito gadu amerikāņu automašīnas, kuras uz Latviju atceļojušas tālajos septiņdesmitajos gados. Šobrīd kluba darbībā iesaistījušies 73 amerikāņu auto īpašnieki, un kluba biedri reizi mēnesī tiekas Motormuzejā Rīgā. Kluba biedri regulāri organizē dažādus pasākumus un automašīnu parādes braucienus visā Latvijā.
