Firmas “Kesko Agro Latvija” Jelgavas tirdzniecības un klientu servisa centrā notika diskusija.
Firmas “Kesko Agro Latvija” Jelgavas tirdzniecības un klientu servisa centrā notika diskusija, kurā uzņēmuma pārstāvji, Zemkopības ministrijas ES un valsts atbalsta departamenta direktors Aivis Reinholds un masu mediju pārstāvji pārrunāja aktualitātes ES finansējuma apguvē.
Projektu pieņemšana aizkavējas
Diskusijas vadītāja Ingrīda Šmite, “Kesko Agro Latvija” Lopkopības iekārtu un celtniecības projektu departamenta vadītāja, uzsvēra, ka konkurence pārtikas produktu tirgū un ES stingrās prasības pieprasa jaunu tehnoloģiju ieviešanu saimniekošanā. Taču pašreizējā situācija ES fondu apguvē zemniekiem nav labvēlīga.
Zemkopības ministrija mainīja termiņus pieteikumiem ES finansējumam, kas lauksaimniekiem radīja reālus zaudējumus. “Projektu pieņemšana ES līdzfinansējumam lauksaimniecības tehnikas iegādei aizkavējusies par trim mēnešiem. Turklāt Lauku atbalsta dienests tos varēs izvērtēt līdz nākamā gada
1. martam. Tas nozīmē, ka zemnieki jauno tehniku labākajā gadījumā varēs izmantot tikai nākamā gada darbos,” skaidroja Jānis Cers, “Kesko Agro Latvija” Lauksaimniecības tehnikas departamenta vadītājs.
Zemnieki, kuri cerēja iesniegt projektus un saņemt finansējumu solītajā laikā, sagādāja barību lopiem, noslēdza līgumus par tehniskā aprīkojuma iepirkumiem, iemaksājot avansu, vai plānoja celt kūtis. Finansējuma piešķiršanas termiņu pārbīde padarījusi šo darbu veltu. Zemkopības ministrijas pārstāvis Aivis Reinholds atzina, ka termiņu aizkavēšanās bijusi, taču turpmāk solīja stingru kārtību ES līdzfinansējuma saņemšanā. Viņš uzsvēra, ka 3. septembris — datums, kas tagad noteikts ES finansējuma programmu atvēršanai, ir saskaņots ar lauksaimnieku organizācijām.
Jānodrošina vienādi noteikumi
Tomēr laikā nesaņemtais finansējums jaunas tehnikas iegādei dažkārt nerada tādus zaudējumus kā tiem, kas plāno būvēt jaunas kūtis ar modernu aprīkojumu. Būvniecības izmaksas aug strauji, un lopkopībā tās ir ļoti augstas — investīcijas viena mājlopa uzturēšanai ir 3200 — 4000 latu. Daudzi lopkopji, cerot uz izsludinātajiem termiņiem un plānojot, ka šovasar varēs sākt būvniecību, vienlaikus domāja arī par barības sagādi un lopu skaita palielināšanu. Tagad šiem plāniem pārvilkta svītra, jo lopi nevar pavadīt ziemu zem klajas debess, gaidot finansējumu kūts būvei.
Tāpat ES līdzekļu piesaistē pašlaik visiem zemniekiem netiek nodrošinātas vienādas iespējas. Izstrādātā punktu sistēma paredz, ka saimniecībām, kas līdzekļus jau saņēmušas, vēlreiz tos saņemt ir ļoti grūti. Šis jautājums izraisīja karstākās diskusijas. Aivis Reinholds informēja, ka, pierādot ražošanas produktivitātes pieaugumu, finansējumam varēs kandidēt arī tie, kas līdzekļus jau reiz saņēmuši. Būtiski attīstīt lielās saimniecības un veicināt to konkurētspēju, īpaši labības un rapša eksportā. Būtiski arī attīstīt piena lopkopību, jo Latvijā kvalitatīva piena joprojām nepietiek. Tā ražošanā nozīmīgākais ieguldījums ir lielajām saimniecībām. ES valstu un arī Latvijas pieredze liecina, ka perspektīva ir saimniecībām, kurās ir vairāk nekā 50 govju.
Grib pirkt līzingā
Problēmas zemniekiem sagādā arī kredīta saņemšana. Valsts inflācijas apkarošanas plāns skar visus, arī ražotājus, kas inflāciju, radot konkurenci tirgū, neveicina. Bankas zemniekiem kredītus gan neatsaka, bet izvirza neizpildāmas prasības — pat trešo personu galvojumu, neraugoties uz to, ka galvojumus jau devuši fondi, ar kuriem Zemkopības ministrija sadarbojas.
Būtisks šķērslis lauksaimnieku atbalstam domāto līdzekļu apguvē ir prasība, ka lauksaimniecības tehniku par nacionālo subsīdiju un struktūrfondu naudu zemnieks var iegādāties, izmantojot vienīgi sarežģīto aizdevuma procedūru, nevis daudz vienkāršāko līzingu. Latvijas Līzinga devēju asociācija jau ilgstoši cīnās par šīs sistēmas maiņu, diemžēl arī jaunākajos ES naudas apguves nosacījumos tehniku joprojām atļauts iegādāties, tikai izmantojot aizdevumu.
Krīze cūkkopībā
Diskusijas laikā asi runāja Valdis Krūmiņš, “Kesko Agro Latvija” Cūkkopības iekārtu produktu grupas vadītājs, kurš šībrīža situāciju cūkkopībā nosauca par krīzi, jo cūkgaļas iepirkuma cenas pēdējo divu gadu laikā nav mainījušās, taču labības cenas strauji aug. Pērn lopkopji labību varēja iepirkt par 70 latiem tonnā, bet tagad jāmaksā jau 100 — 110 latu. Tirgū ieved cūkgaļu no citām valstīm, kas ir krietni lētāka. Šajā situācijā zemnieks ir bezspēcīgs, jo cūkgaļas iepirkuma cenu nevar ietekmēt. Lielās saimniecības cenšas iegūt sertifikātus, lai sāktu eksportu uz Krieviju, kur tirgū jau priekšā ir lietuvieši. Otra iespēja, ko apsver vairākas lielās saimniecības, — nerentablo cūkkopības biznesu likvidēt. Ministrijas pārstāvis atgādināja, ka pērn cūkkopības atbalstam piešķirti 3 miljoni latu un pašlaik izstrādā Gaļas programmu, kas, līdzīgi kā Piena programma, regulēs cenas tirgū.
Savu viedokli par šo situāciju izteica arī vairāku lielo lauksaimniecības uzņēmumu īpašnieki.
Edgars Cielavs, graudu un piena lopkopības uzņēmuma SIA “Lielmežotne” pārstāvis:
— Lauksaimniecībā, tāpat kā jebkurā biznesā, plānošana ir viena no būtiskākajām lietām. Ja nav iespējams plānot, tad nevar būt runas par uzņēmuma nopietnu attīstību. Kavēšanās ar termiņiem mums šovasar liegusi saņemt nepieciešamo tehniku graudu apstrādei — jaunu kombainu graudu ražas novākšanai. Būs jāiztiek ar esošajiem. Tas, iespējams, kavēs ražas novākšanu, un līdz ar to cietīs graudu kvalitāte, kas nenoliedzami ietekmēs arī to cenu.
Maija Ļevkova, zemnieku saimniecības “Tingala” Krāslavas rajona Andrupenē īpašniece:
— Apstrādājam 1000 hektāru zemes, audzējam rapsi, graudaugus un linus, mums ir arī viesu nams, nodarbojamies ar kokapstrādi. No SAPARD un “Phare” programmām piešķirto finansējumu izlietojām jaunu kombainu un arklu iegādei rapša, graudaugu un linu lauku apstrādei. Tagad, lai attīstītos tālāk, nepieciešams turpināt tehnikas modernizāciju, bet atbilstoši pašreizējiem noteikumiem finansējumam nevaram pretendēt. Rapša raža šogad nav īpaši laba, un par pašu līdzekļiem jaunu tehniku iegādāties nevaram.
Andis Riekstiņš, finansists, nodarbojas ar ES fondu līdzekļu piesaisti, pārstāv firmu “AXIO Bizness
