Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome iesniegusi Zemkopības ministrijā graudaudzētāju prasības, lai risinātu dramatisko situāciju laukkopībā, ko veicinājušas ilgstošās lietavas.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome iesniegusi Zemkopības ministrijā graudaudzētāju prasības, lai risinātu dramatisko situāciju laukkopībā, ko veicinājušas ilgstošās lietavas. Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība šobrīd apkopo datus, lai aprēķinātu, cik lielus zaudējumus tās radījušas mūsu zemniekiem.
Pagājušajā nedēļā visdrūmākā situācija Zemgales reģionā bija Aizkraukles rajonā. Nenovākti bija 75 procenti sējumu platību. Lai arī pēdējās dienas bija siltas un saulainas un zemnieki steidza nokult vēl nesadīgušo labību, kritiskā situācija saglabājas. Iekult var labi ja trešo daļu plānotās ražas, un graudu kvalitāte ir ļoti slikta. Pārtikai domātie graudi atbilst tikai lopbarības graudu kvalitātei.
Latvijas Agronomu biedrības priekšsēdētājs Jānis Auseklis ļoti kritiski vērtē visu gadu kopumā: “Vairāk nekā trīsdesmit gadu tik nelāgu laiku lauksaimnieki nav pieredzējuši.”
Lai pārspriestu situāciju un domātu, ko darīt, Rīgā vairākkārt tikās Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvji.
Padomē apkopotas prasības valdībai. Viena no prasībām ir aizdevumu kredītprocentu dzēšana, par to iestājas lielākie zemnieki, kuri saimniekošanā izmanto kredītus. Taču daudzi zemnieki līdz šim iztikuši pašu līdzekļiem. Ko darīt viņiem? Tāpēc otra prasība ir iespēja ņemt bezprocentu kredītu uz pieciem gadiem. Tāpat graudaudzētāji neatsakās arī no tiešo maksājumu prasības, prasot 50 latu par hektāru sējumu. Tas varētu segt ziemāju sējas izdevumus.
Pagaidām gan no valdības nav saņemta atbilde, kuras zemnieku prasības tā būtu gatava atbalstīt.
Līdz 15. septembrim jāapkopo un Zemkopības ministrijai jānosūta ziņas par lietavu radītajiem postījumiem un zaudējumu aprēķins.
Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienībā vairāk nekā 80 zemnieku snieguši ziņas par to, cik lielas graudaugu platības palikušas nenovāktas un kādi zaudējumi zemniekiem radušies. Tā kā viena no zemnieku prasībām ministrijai ir rast iespēju dzēst kredītprocentus vai piedāvāt bezprocentu kredītu, saimniekiem, kuri snieguši ziņas par zaudējumiem, tās vajadzētu papildināt ar datiem par kredītprocentu summu šī gada deviņos mēnešos un nepieciešamā bezprocentu kredīta apjomu.
Taču Aizkraukles rajonā joprojām ir daudz zemnieku, kuri vispār nav snieguši nekādas ziņas par saimniecībai nodarītajiem zaudējumiem. Anketu, kura jāizpilda, var meklēt savā pašvaldībā, jo Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība pa vienam eksemplāram izsūtījusi visiem pagastiem. Ja pašvaldībā anketas tomēr nav, jādodas uz lauku saimnieku apvienību Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 2a (turpat, kur lauksaimniecības konsultāciju birojs), lai saņemtu nepieciešamo informāciju.
