Otrdien, 25. februārī, ja valdība neuzklausīs lauksaimnieku prasības, Grenctālē un Bērzkrogā notiks zemnieku protesta akcijas.
Otrdien, 25. februārī, ja valdība neuzklausīs lauksaimnieku prasības, Grenctālē un Bērzkrogā notiks zemnieku protesta akcijas.
Lauksaimnieki šoreiz sasparojušies ne pa jokam, jo uzskata, ka valdība par zemnieku problēmām neliekas zinis.
Neliels kompromiss atrasts cūkkopības nozarē, kurai valdība sola 2,3 miljonus kompensācijai par zemajām cūkgaļas iepirkuma cenām. Visneapmierinātākie patlaban ir cukurbiešu audzētāji un saldo sakņu pārstrādātāji. Lētais, dažkārt pat nezināmas izcelsmes, ievestais cukurs izkonkurē pašmāju saražoto, kurš ir dārgāks.
Joprojām kritiska situācija ir piena lopkopībā un liellopu gaļas ražošanā. Pēdējos pāris mēnešos liellopus praktiski nav iespējams pārdot, jo tos lielos daudzumos bez kādiem ierobežojumiem ieved no kaimiņvalstīm, piemēram, no Igaunijas un Lietuvas.
Līdz 24. februārim LOSP pieprasa vismaz solījumu kompensēt starpību starp piena pašizmaksu un faktisko iepirkuma cenu valstī, segt zemnieku zaudējumus par 45 000 pārturēto liellopu, kuri nav pārdoti pēdējo divu mēnešu laikā.
Zemnieki pieprasa nodrošināt visu pārtikas kravu svēršanu uz robežas un pārtikas importu caur atbilstoši aprīkotām muitas noliktavām, kurās var veikt rūpīgu pārtikas kravu kontroli, kā arī samazināt muitas noliktavu skaitu.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze streiku uzskata par galēju izmisuma soli. Viņš sola atlikt visus citus darbus un būt kopā ar streikotājiem.
Citāda attieksme ir premjeram Einaram Repšem, kurš pirmdien tomēr sola ar streiko gatavajiem lauksaimniekiem tikties. Viņš uzskata, ka valdībai nav jāpakļaujas streika draudiem.
Diemžēl streiks ir zemnieku pēdējais palīgā sauciens. Kur citur lai viņi vēršas, ja ne pie savas valdības?