Zeme vienam, uz tās esošās ēkas — otram īpašniekam. Tādā statusā patlaban ir Aizkraukles arodvidusskolas mācību ražošanas bāze. Zemes īpašnieks, kurš savlaik to atdeva skolai, pērn zemi uzdāvināja privātpersonai.
Zeme vienam, uz tās esošās ēkas — otram īpašniekam. Tādā statusā patlaban ir Aizkraukles arodvidusskolas mācību ražošanas bāze. Zemes īpašnieks, kurš savlaik to atdeva skolai, pērn zemi uzdāvināja privātpersonai.
Tikai viena dāvana
Šis stāsts sākās pirms divdesmit gadiem. Aizkraukles arodvidusskolā nolēma izveidot autodromu, kurā varētu mācīt topošos autovadītājus un traktoristus. Aizkraukles kolhoza vadība pie jau izbūvētā mācību korpusa iedalīja zemi, lai šo ideju varētu īstenot. Ar vairāku organizāciju atbalstu, arodvidusskolas audzēkņu un skolotāju līdzdalību ierīkoti ceļi, laukumi, estakāde un vārti dažādu vingrinājumu treniņiem, taču līdz objekta nodošanai toreiz netika.
Atmodas gados Aizkraukles pagasta pašvaldība atteicās no zemes pirmpirkuma tiesībām Aizkraukles arodvidusskolas labā. Zemes īpašnieks — “Atmodu” saimnieks Sergejs Bērziņš — ierosināja uzdāvināt šo zemi 3,2 hektāru platībā Aizkraukles arodvidusskolai, pretī saņemot traktoru MTZ —80 — tā šodien apgalvo Aizkraukles arodvidusskolas direktors Jānis Ikaunieks.
Dāvinājumu notariāli apstiprināja, bet tikai to, ka dāvanu — zemi 3,2 hektāru platībā, kuras vērtība tolaik bija 496 lati — saņēma arodskola. Dāvinājuma līgums pie notāra noslēgts 1999. gada 19. aprīlī. Savukārt par traktoru noslēgts pirkuma — pārdevuma līgums, kurā ierakstīts, ka jaunais īpašnieks Sergejs Bērziņš arodvidusskolai par traktoru samaksājis 50 latu. “Tās ir divas dažādas lietas,” vēlāk teica Sergejs Bērziņš. “Traktoru es nopirku un varu to apliecināt ar dokumentiem.”
Apgrūtinājums — Zemesgrāmata
Pagājušajā vasarā Aizkraukles novada dome saņēma Sergeja Bērziņa un Elmāra Vīganta iesniegumu par kopīpašuma “Mācību ražošanas bāze” (tā paša, kurš savlaik uzdāvināts arodvidusskolai) sadali un nosaukuma piešķiršanu atdalītajai zemes vienībai. Domē saņemts arī Aizkraukles arodvidusskolas direktora Jāņa Ikaunieka lūgums šī jautājuma izskatīšanu atlikt, jo notikusi krāpšana. Kas tad īsti bija noticis?
Ikaunieka kungs stāsta, ka jau iepriekš internetā ievietotajā reklāmā uzzinājis: savlaik skolai uzdāvināto zemi tās bijušais īpašnieks pārdod. To var darīt, jo īpašums nav reģistrēts Zemesgrāmatā. Kāpēc tas vairāk nekā sešu gadu laikā nav izdarīts? Te arī sākas problēmas, jo atbildīgās personas nespēj izlemt, kuram tas būtu jādara. Ikaunieka kungs uzskata, ka tas bija jānokārto Izglītības un zinātnes ministrijai, kuras pārziņā ir viņa vadītā mācību iestāde. Un te sākas īsts riņķadancis.
Pēc Sergeja Bērziņa iesnieguma saņemšanas Aizkraukles novada dome rakstiski vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā un saņēma atbildi: “Ministrijas rīcībā nebija informācijas par to, ka Aizkraukles arodvidusskolas direktors J. Ikaunieks gatavojas slēgt vai 1999. gada 19. aprīlī būtu noslēdzis zemesgabala 3,2 hektāru platībā dāvinājuma līgumu.” Vēstulē norādīts, ka atbilstoši likumam izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par skolas darbību, arī saimniecisko, un “savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu”.
“Nesaku, ka esmu bez grēka, taču tā rīkoties — vienreiz uzdāvināto zemi atdāvināt citam — arī nav solīdi,” saka Jānis Ikaunieks. “Dāvinājuma līgumā taču nav noteikts termiņš, kad īpašums bija jāreģistrē Zemesgrāmatā.”
Pretrunīgi viedokļi
Ikaunieka kungs vērsās Aizkraukles rajona policijas pārvaldē ar iesniegumu, ka ar Aizkraukles arodvidusskolas nekustamo īpašumu veiktas nelikumīgas darbības. Pēc četriem mēnešiem krimināllieta izbeigta, jo konstatēts, ka “nodarījumam nav noziedzīga sastāva”. Lēmumā par lietas izbeigšanu teikts, ka J. Ikaunieka liecības un Izglītības un zinātnes ministrijas izziņa ir pretrunā, jo ministrijā nav reģistrēta pilnvara, kas būtu izsniegta Aizkraukles arodvidusskolas direktoram J. Ikauniekam slēgt dāvinājuma līgumu.
Aizkraukles novada domes juriskonsulte Lilija Grundšteina uzskata, ka dome darījusi visu iespējamo, lai kavētu šī īpašuma sadalīšanu, taču neviens cits šajā procesā nav bijis ieinteresēts. “Īpašumu Zemesgrāmatā vajadzēja ierakstīt arodskolas vadībai, taču bez Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarojuma direktors to nevar izdarīt, un te sākas īsts mudžeklis.” Pagājušā gada 28. decembrī Aizkraukles novada dome nolēma īpašumu “Mācību ražošanas bāze” Aizkraukles pagastā sadalīt un atdalītajai daļai 1,7903 hektāru platībā piešķirt nosaukumu “Stārastāni 2”. Šī zeme tagad pieder citam.
Gabalu nevienam nevajag
Savs skatījums par notikušo ir arī pašam bijušajam zemes īpašniekam Sergejam Bērziņam: “Arodvidusskolas direktoram vairākkārt atgādināju, lai sakārto dokumentus un īpašumu reģistrē Zemesgrāmatā. Es nevarēju veikt savus darījumus, jo viss īpašums, kuru mantoju no vectēva, Zemesgrāmatā bija reģistrēts kopā. Ne brīdi neesmu rīkojies kādam aiz muguras, visu darīju atklāti un par to informēju arī arodvidusskolas direktoru. Vairākkārt teicu viņam: “Jāni, nokārto savas saistības.” Viņš tikai noteica: “Es jau kārtoju, man tikai vēl mazliet palicis.” Kad vērsos Zemesgrāmatas nodaļā un pašvaldībā, uzzināju, ka viņš nav darījis pilnīgi neko. Bija jāizvēlas — vai nu skola sakārto dokumentus, vai to daru es un zemesgabalu reģistrēju savā vārdā. Konsultējoties ar juristiem, noskaidroju, ka noslēgtais dāvinājuma līgums nav spēkā, jo Jānim Ikauniekam nebija Izglītības un zinātnes ministrijas izdotas pilnvaras pieņemt šo dāvinājumu.
Ieguldīju laiku un lielus līdzekļus, lai īpašumu ierakstītu Zemesgrāmatā, un arī arodvidusskolas direktoram pateicu, ka reģistrēju to kā savu. Ierosināju: ēkas ir skolas, zeme — mana, slēdzam nomas līgumu, vienojamies par izlīgumu, taču atkal nekādas Jāņa Ikaunieka ieinteresētības. Viņš ar mani nemaz negrib runāt.”
Zemes īpašnieks piebilst, ka centies sazināties ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem, taču arī tur atdūries kā pret sienu. Tātad šo īpašumu nevienam nevajag.
“Kad zemesgabalu uzdāvināju, direktors solīja, ka tur notiks attīstība, taču patiesībā īpašums ir neapsaimniekots, vienā laukuma stūrī pat ierīkota izgāztuve,” saka Bērziņa kungs. “Arodvidusskola ēkā izmanto tikai vienu vai divas mācību klases, citās telpās saimnieko privātfirmas.” To, ka teritorijai, kurā ir arodvidusskolas mācību korpuss, tomēr nav īsta saimnieka, apliecināja arī privātuzņēmuma, kurš nomā telpas šajā ēkā, darbinieki.
“Skolai tika dota iespēja iegūt īpašumu, taču direktora nolaidības dēļ netika ne kārtoti dokumenti, nedz arī plānota kaut kāda skolas attīstība,” saka Sergejs Bērziņš.
Lemt var tikai tiesa
Divi viedokļi, un katram sava taisnība. Aizkraukles novada domes juriskonsulte Lilija Grundšteina uzskata, ka likums tomēr ir arodvidusskolas pusē, jo nevar vienu īpašumu dāvināt divreiz. “Likumā teikts, ka neviens nevar bez otra piekrišanas atkāpties no lietas tādēļ, ka akts vēl nav ierakstīts Zemesgrāmatā. Mudinājām arodvidusskolas direktoru vērsties tiesā, lai lietu apturētu, taču viņš to neizdarīja. Vajadzēja rakstīt prasību apgabaltiesai, jo tā ir civillieta, taču direktors arī to neizdarīja. Ieteicām ar zemes īpašnieku vienoties par mierizlīgumu un paturēt vismaz pusi no zemes īpašuma, taču arī tas nav panākts.”
Likums paredz, ka ierakstu Zemesgrāmatā var apstrīdēt tiesā. “Ja ministrija izlems tiesāties, tā arī būs,” paskaidro Jānis Ikaunieks. Vairākus mēnešus šajā lietā gan valda klusums.
“Esmu gatavs nopirkt”
Kad jautāju, vai zemes īpašnieks gatavs slēgt mierizlīgumu, Sergejs Bērziņš ir kategorisks: “Ja tas ir skolas interesēs, esmu gatavs sadarboties, taču neticu nekādai attīstībai, kamēr šīs skolas direktors būs Jānis Ikaunieks. Ja šajā ēkā saimnieko tikai privātfirmas, tad ne par kādu vienošanos ar arodvidusskolu nevar būt ne runas.”
Šobrīd situācija ir šāda — zeme pieder Sergejam Bērziņam, uz tās uzbūvētā ēka — Aizkraukles arodvidusskolai. Sergejs Bērziņš, kārtojot īpašuma lietas, noskaidrojis, ka arī ēka vēl nav reģistrēta Zemesgrāmatā. “Tā ir uz manas zemes, ja viņiem nevajag, esmu gatavs to nopirkt,” saka viņš.
Vai tiešām arodvidusskola zaudēs vēl vienu īpašumu?
