Zemgales plānošanas reģiona pārstāvji ieradās darba vizītē Krievijas Federācijas Karēlijas Republikā, kas, tāpat kā vēl četri Krievijas reģioni, robežojas ar Eiropas Savienību.
Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) pārstāvji ieradās darba vizītē Krievijas Federācijas Karēlijas Republikā, kas, tāpat kā vēl četri Krievijas reģioni, robežojas ar Eiropas Savienību.
Divās dienās latviešu delegācijai Karēlijas galvaspilsētā Petrozavodskā bija noorganizētas astoņas dažādas tikšanās.
Lielākā skābekļa ražotne
Zemgalieši uzzināja, ka visattīstītākā Karēlijā ir mašīnbūves, celulozes un papīra ražošanas, zivsaimniecības un kokapstrādes nozare. No Karēlijas eksporta preču kopējā apjoma meža materiāli aizņem aptuveni 70%. Tā kā priedes un egles īpatsvars mežaudžu struktūrā ir aptuveni 90%, Karēliju mēdz dēvēt arī par lielāko skābekļa ražotni Eiropā.
Savukārt kokrūpniecībā, tāpat kā citās ražošanas nozarēs, Karēlijā jaušams kvalificēta darbaspēka trūkums. Valdība ir ieinteresēta atbalstīt ikvienu iniciatīvu nopietnām investīcijām reģionā, arī no Zemgales, īpaši no Aizkraukles un Jēkabpils rajona.
Lašu un foreļu zeme
No sarunām ar amatpersonām varēja secināt, ka Zemgales uzņēmējiem Karēlijā ir plašas iespējas attīstīt savu biznesu pārtikas ražošanā, īpaši zivrūpniecībā, jo Karēlija Krievijā ir līdere zivju — lašu un foreļu — mākslīgajā audzēšanā un pārstrādē. Atšķirībā no Zemgales lauksaimniecība Karēlijā ir mazattīstīta nozare, tālab mūsu pieredze un zināšanas varētu noderēt, īpaši bioloģiskajā lauksaimniecībā. Karēlijā ir arī milzīgi dažādu meža ogu resursi, kuru saglabāšanu un pārstrādi varētu izvērst iniciatīvas bagāti Zemgales uzņēmēji.
Piedāvā pat lāču medības
Karēlijas Likumdošanas sapulce nupat apstiprinājusi republikas attīstības stratēģiju līdz 2020. gadam, kurā viena no prioritātēm ir tūrisma attīstība. Karēlijas vidējās un vecākās paaudzes iedzīvotāji vēl itin labi atceras padomju varas gadus, kad aktīva tūristu apmaiņa starp Latviju un Karēliju bija ikdienišķa parādība. Pēdējā laikā ceļotāju plūsma abos virzienos ir apsīkusi. Karēlijas dabas jaukumus, tostarp Kiži salas rezervātu un UNESCO aizsardzībā ņemtās senās koka būves, apbrīno tūristi galvenokārt no Maskavas, Sanktpēterburgas un tuvējām Ziemeļvalstīm.
Toties jaunu viesnīcu, viesu māju, restorānu un dziednīcu celtniecība Petrozavodskā un citviet Karēlijā vērojama vai ik uz soļa. Tūristiem piedāvā aizraujošus ceļojumus ar prāmjiem un jahtām, laivošanu, makšķerēšanu un pat lāču medības. Karēlijā ar nepacietību gaida Šengenas līguma stāšanos spēkā, jo tad daudziem iedzīvotājiem, kuriem ir Somijas pilsonība, ceļošanai nevajadzēs vīzu.
