Pētījumā noskaidrots — 36% zemgaliešu ik mēnesi dažādiem saviem ieradumiem tērē līdz pat 400 latiem, bet 6% — 401 — 500 latu. Vienlaikus 53% atbild, ka uzkrājumus neveido, jo nav naudas. Mainot ieradumus, var atļauties arī uzkrājumus. ”GE Money Bank” izstrādājusi risinājumus, kā to vieglāk iesākt.
Viens no ieradumiem, kuram ik mēnesi zemgalieši tērē vairāk naudas nekā citos reģionos, ir privāto auto izmantošana reizēs, kad itin ērti varētu izmantot sabiedrisko transportu. Noskaidrots, ka ik mēnesi 26% šī reģiona iedzīvotāju autopriekiem tērē 41 — 100 latu. Salīdzinājumam: šādu summu savam auto ik mēnesi tērē tikai 16% latgaliešu un vidzemnieku, 17% rīdzinieku un kurzemnieku.
Tajā pašā laikā uzkrājumiem 14% katru mēnesi novirza 36—50 latu, bet 12% — 51—100 latu. ”GE Money Bank” veiktā pētījuma dati liecina — Zemgalē līdzīgi kā Latgalē iedzīvotāju vēlme krāt ir visai augsta. Iedzīvotāji ik mēnesi gribētu atlikt lielas summas — 33% zemgaliešu gribētu iekrāt 51—100 latu, 18% — 101—201 latu. Taču realitātē 53% atbild, ka uzkrājumus neveido, jo tam neatliek naudas.
No tērētāja par krājējuPētījuma gaitā tika izstrādāta iedzīvotāju ieradumu matrica, kurā attēlots Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās uzvedības modelis (pasīvi vai aktīvi krājēji/tērētāji) un riska pakāpe atkarībā no tā, cik lieli ir uzkrājumi.
Zemgalē iedzīvotāju vēlme krāt ir visai augsta, arī summas, ko šobrīd iedzīvotāji novirza uzkrājumiem, ir lielākas nekā Kurzemē, tomēr ar jau izveidotajiem uzkrājumiem, zaudējot regulāros ienākumus, zemgalieši varētu iztikt vidēji 4,4 mēnešus. Kurzemē šis rādītājs ir nedaudz augstāks — pieci mēneši. Tajā pašā laikā 39% zemgaliešu norāda, ka ar saviem uzkrājumiem varētu iztikt labākajā gadījumā mēnesi.
Vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju aizvien klasificējas kā “tērētāji” — nauda lielākoties tiek iztērēta, nekas netiek uzkrāts. Šī cilvēku grupa pakļauta augstam riskam nonākt finansiālās grūtībās gadījumā, ja tiek zaudēti regulārie ienākumi. Pie šī tipa pieder arī cilvēki ar visnotaļ augstiem ienākumiem.
Kā pretmets “tērētājam” ir “aktīvais krājējs” — 16% Latvijas iedzīvotāju. Tie ir tie cilvēki, kuriem ir izveidoti uzkrājumi vairāk nekā pusgadam, turklāt viņi arī aktīvi seko līdzi ekonomiskajai situācijai, lai tai piemērotu savu rīcību.
Kā pārejas posmi no “tērētāja” uz “aktīvo krājēju” veidojas “pasīvais pārmaiņu ieviesējs” un “drošības spilvena meklētājs” — attiecīgi 12% un 19% sabiedrības.
Pašreizējie ekonomiskie apstākļi prasa jaunu rīcības virzienu — no tērētājiem mums jākļūst par krājējiem. Katram ir savs attaisnojums, kādēļ nekrāt, tāpēc ”GE Money Bank” izstrādājusi divus risinājumus, kā to vieglāk iesākt. Pirmkārt, rīcības stratēģiju katram iedzīvotāju tipam virzībā uz iekrājumu veidošanu. Otrkārt izveidots jauns, tieši pašreizējiem apstākļiem piemērots uzkrājumu produkts, kas palīdzēs attīstīt ieradumu krāt — “Iespēju konts”. Tas ļauj papildināt vai izņemt uzkrājumus jebkurā brīdī, un tam ir augstākā procentu likme tirgū — 9%.
Ekonomika ir mainījusies. Un zemgalieši?Pētījums atklāj divas galvenās tendences. Pirmkārt, 37% zemgaliešu ir sākuši domāt, ka vajadzētu mainīt savus ieradumus un sākt krāt. Otrā tendence liecina par to, ka 63% Zemgales iedzīvotāju, aptverot nestabilo situāciju, cenšas naudu ietaupīt, iegādājoties lētākas preces. Šajā gadījumā jāatceras — taupīt vēl nenozīmē krāt. Tādēļ būtisks ir jautājums, kur tad paliek zemgaliešu ietaupītais?
Atbilstoši pētījuma datiem Zemgale, līdzīgi kā Rīga, ir viens no tiem Latvijas reģioniem, kur iedzīvotāji samērā aktīvi izmanto uzkrājumu produktus. Lai gan populārākais veids, kur glabāt ietaupītos līdzekļus, ir algas konts (44%), tomēr teju katrs ceturtais zemgalietis naudu krāj uzkrājumu kontā, bet katrs piektais nogulda pensiju 3. līmenī. Tāpat daļa zemgaliešu ietaupīto novirza kredītu atmaksai un maksājumiem par mājokli.
Glabājot ietaupīto naudu norēķinu kontā vai mājās (“zeķē”), reāls ir risks to itin viegli iztērēt, turklāt turēt naudu mājās pašreizējos apstākļos vairs nav īsti droši, un tā arī nepelna. Viens no uzkrājumu veidošanas pamatprincipiem ir nepieciešamība radīt nelielu barjeru starp sevi un naudu. Šajā gadījumā uzkrājumu konts ļoti labi var pildīt šo barjeras funkciju — nauda ir pie rokas un drošībā, vienlaikus to nevar tik viegli iztērēt.
Kur rast līdzekļus uzkrājumu veidošanai?No obligāto maksājumu kategorijām Latvijas iedzīvotāji visvairāk tērē mājokļa un kredīta maksājumiem. Analizējot zemgaliešu obligāto tēriņu struktūru, tur dominē maksājumi par mājokli un pārtiku. Vidēji katrs trešais 101—150 latu mēnesī tērē šīm divām kategorijām.
Pēc obligāto maksājumu veikšanas 36% iedzīvotāju pārējiem tēriņiem (piemēram, iepirkšanās, kas neietver izmaksas par pārtiku, izklaides, sports utt.) paliek no 101 līdz pat 400 latiem mēnesī, bet 6% — 401 — 500 latu (tika aptaujāti cilvēki, kuru ienākumi mēnesī ir virs 400 latiem).Kā jau minēts, zemgalieši citu Latvijas reģionu iedzīvotāju vidū izceļas ar to, ka visai daudz tērē privātajam auto gadījumos, kad itin ērti var izmantot sabiedrisko transportu — 26% tam velta 41 — 100 latu. Nākamais ieradums, kas 22% zemgaliešu katru mēnesi izmaksā tikpat dārgi, ir dažādi pirkumi.Atšķirībā no kurzemniekiem Zemgales iedzīvotāji mīl arī dažādus našķus un uzkodas — 12% tam katru mēnesi tērē 21 — 40 latu, bet 8% — 41 — 80 latu. Savukārt Zemgalē relatīvi maz tiek tērēts smēķēšanai un alkoholam.
Krāšana jāveido kā jauns ieradumsVisbiežāk samazināt izdevumus var tādās kategorijās kā maltītes ārpus mājas, auto izmantošana reizēs, kad var braukt ar sabiedrisko transportu, un iepirkšanās, kas neietver pārtikas iegādi. Tomēr pētījumā atklāts, ka zemgalieši vismazāk būtu gatavi ierobežot tēriņus par iepirkšanos, 35% negribētu tērēt mazāk par zvaniem, kurus neapmaksā darba devējs, 33% nebūtu gatavi mazināt tēriņus par kultūras pasākumiem, bet 29% — par auto.
“Ieradumu kopums veido to, ko sauc par cilvēka dzīvesveidu. Katrs ieradums ir saistīts ar citiem. Tāpēc, vēloties mainīt kādu ieradumu, nākas sastapt ar daudzus un dažādus šķēršļus. Piemēram, ieradums nerūpēties par savām finansēm ļauj dzīvot vieglāk, skaistāk, tik daudz nesaspringt, bet par to ir jāmaksā ar lielāku vai mazāku naudas trūkumu. Kā mainīt ieradumus? Pirmā atbilde — ar gribasspēku! Diemžēl ar to bieži vien nepietiek — palīdzēt var zināšanas, viltība, reizēm cits cilvēks, palīdzība no malas. Bet labā ziņa ir tā, ka ar gribasspēku pietiek, lai iesāktu pārmaiņas,” skaidro psihologs un psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis.
