Zemgalē mežu ir mazāk nekā citos Latvijas novados, bet dižkoku — vairāk, jo dižkoks nevar izaugt mežā, tam vajadzīga saule un brīvība visapkārt. Latvijā pazīstamais dižkoku pētnieks Guntis Eniņš uzskata, ka Zemgales līdzenumā dižkoki vienmēr ir bijuši ainavas vertikālā dominante, tie bijuši savdabīgi sakarnieki ar debesīm. Tā ir viena no būtiskākajām atziņām, kas Zemgales plānošanas reģiona administrāciju un pašvaldību tūrisma speciālistus mudinājusi gaidāmās starptautiskās tūrisma izstādes “Balttour 2015” kopīgās ekspozīcijas noformējumā izmantot un atraktīvi apspēlēt Zemgales dižkoka simbolu.
Līdzīgi kā pērnajā gadā, Zemgali izstādē pozicionēs pavisam seši ikdienas darbā sevi jau apliecinājuši sadarbības puduri. Vienu no tiem veido Jelgavas pilsēta, Jelgavas un Ozolnieku novads, otru — Jēkabpils pilsēta un Krustpils novads, trešo — Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads, ceturto — Auces, Dobeles un Tērvetes novads, piekto — Aizkraukles, Pļaviņu, Kokneses un Skrīveru novads, savukārt sesto, tā dēvēto Sēlijas puduri — Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas, Viesītes un Ilūkstes novads, kas arī ir Sēlijai piederīgs un piebiedrojies no Latgales reģiona.
Katrs no puduriem izstādē centīsies prezentēt tieši savam apvidum raksturīgākos tūrisma galamērķus, ko nosaka vietējie resursi un tradīcijas. Vieniem tas ir kultūrvēsturiskais mantojums — pilis un pilskalni, kā arī savdabīgas lauku sētas un amatnieku darbnīcas, izcilu kultūras, mākslas un zinātnes darbinieku piemiņas vietas, citiem atkal unikālas, saimnieciskās darbības maz skartas dabas ainavas ar upēm, ezeriem, parkiem un atpūtas vietām, vēl citiem tradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības demonstrējuma saimniecības, lauku labumu un kulinārā mantojuma piedāvājums, kā arī vērienīgi gadskārtu svētki, starptautiska mēroga mākslas festivāli un sporta sacensības.
Lai izceltu pašu galveno un interesantāko savā piedāvājumā, dalībnieki apmeklētājiem sarūpējuši jaunus bukletus, kartes un maršrutu aprakstus, līdz šim neredzētus, oriģinālus suvenīrus, dažādus konkursus un loterijas. Lai ne mirkli un nevienam apmeklētājam zem Zemgales dižkoka kuplajiem zariem nebūtu jāgarlaikojas, visas trīs dienas plānotas raibu raibās izdarības gan bērniem, gan pieaugušajiem. Sēlijas pudurī, piemēram, uzņēmēja Jolanta Kovnacka no Viesītes ne tikai stāstīs par to, kā no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm un burkāniem top unikāla kafija ar bērnības garšu, bet ļaus arī to nogaršot. Savukārt Neretas novada Ērberģes muižas Zilā dāma kopā ar pašu muižkungu apmeklētājus aicinās uz kopīgu fotografēšanos, bet “Sēlijas Ziepnīcas” pārstāvji no Jaunjelgavas atklās dažus tradicionālo ziepju izgatavošanas noslēpumus. Bauskas un tuvākās apkaimes puduris prezentēs, svērs un ar inovatīvo čarkometru mērīs interesentus, lai noteiktu, cik Bauskas miestiņa katram ieteicams izdzert, ļaujot nobaudīt arī pērn tūrisma piedāvājumā iekļauto Rātes dziru, kas darīta pēc oriģinālas receptes. Tērvetes pudurī vēstures faktu izzinātāji varēs tikties ar vēsturnieku Normundu Jērumu, kurš iepazīstinās ar novada senvēsturi, vadīs aizraujošas viduslaiku spēles. Gados jaunākie izstādes apmeklētāji no Tērvetes Meža mātes varēs uzzināt daudz jauna un pamācoša par dabu un meža
iemītniekiem.
Arī citos puduros informācijas sniedzēji jaunajā tūrisma sezonā aicinās apmeklēt Jelgavas 750 gadu jubilejas svinības, rakstnieka Voldemāra Zālīša grāmatas “Staburaga bērni” 120. gadskārtas pasākumus Jaunjelgavas novadā, Ķiršu un Ceriņu ziedēšanas, kā arī Ābolu svētkus Dobelē, Sama modināšanas svētkus Koknesē, Mēmeles svētkus Vecumnieku novada Kurmenē, Sēlijas svētkus Jaunjelgavā un daudzus citus gan tradicionālus, gan agrāk nebijušus notikumus visā Zemgalē. ◆
