Pirmo reizi Latvijā noteikts sabiedrības Finanšu IQ, kas rāda, ka Latvijas sabiedrības zināšanas finanšu jomā ir viduvējas jeb 173 no 300 iespējamiem punktiem.
Lai arī vislabākie rezultāti ir rīdziniekiem (178 punkti no 300), otru augstāko vērtējumu Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktajā Latvijas sabiedrības finanšu zināšanu jeb Finanšu IQ novērtējumā ieguvuši Zemgales iedzīvotāji (174 punkti no 300).
Visaugstākais finanšu zināšanu līmenis zemgaliešiem ir par finanšu plānošanu (61 punkts no 100), kas vērtējams kā labs. Savukārt vājākas zināšanas Zemgales iedzīvotājiem ir par tādām tēmām kā uzkrājumi, pensijas un ieguldījumi, kā arī kredīti (56 punkti no 100), kas uzskatāmas par viduvējām. Kopumā Zemgales iedzīvotāju finanšu zināšanas vērtējamas kā viduvējas.
Salīdzinot iegūtos rezultātus reģionos, augstāks Finanšu IQ rādītājs nekā Zemgales iedzīvotājiem (174 punkti no 300) ir rīdziniekiem (178 punkti no 300), savukārt nedaudz zemāks zināšanu līmenis finanšu jomā ir Vidzemes (173 punkti no 300), Latgales (168 punkti no 300) un Kurzemes (165 punkti no 300) iedzīvotājiem.
Lai celtu vispārējo Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītības līmeni, Nordea banka radījusi Finanšu izglītības programmu. Saistībā ar to pirmo reizi Latvijā izstrādāts Finanšu zināšanu standarts — skaidri definēts zināšanu kopums, kas par finansēm būtu jāzina ikvienam; Finanšu zināšanu rokasgrāmata, kā arī Finanšu IQ tests, ar kuru veikts Latvijas sabiedrības zināšanu novērtējums finanšu jomā.
“Izstrādājot finanšu zināšanu programmu, mums bija svarīgi balstīties uz stingriem pamatiem, skaidri apzinoties patieso ainu finanšu zināšanu jomā Latvijā. Tieši tāpēc mēs veicām pirmo Latvijas Finanšu IQ mērījumu, kas parādīja, ka iedzīvotājiem ir samērā lieli zināšanu robi tādās ar finanšu jomu saistītās tēmās kā kredīti, pensijas, uzkrājumi un ieguldījumi. Savukārt nedaudz labāka izpratne un zināšanas ir par finanšu plānošanu un pārvaldību. Apzinoties, ka esošais iedzīvotāju finanšu zināšanu novērtējums ir stipri viduvējs, par Nordea finanšu izglītības programmas mērķi esam izvirzījuši turpmāko piecu gadu laikā celt Latvijas sabiedrības Finanšu IQ no līdzšinējiem 173 punktiem līdz vismaz 220 punktiem,” norāda Jana Strogonova, Nordea bankas Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja.
Latvijas finanšu zināšanu novērtējumā izcils rezultāts ir vien 2% Latvijas iedzīvotāju, gandrīz katrs ceturtais jeb 26% aptaujāto finanšu jautājumus pārzina labā līmenī, vairumam — pusei iedzīvotāju — finanšu zināšanas vērtējamas viduvēji, savukārt 23% respondentu Finanšu IQ testā saņēmuši negatīvu vērtējumu. Labāks zināšanu līmenis, kā arī augstāks vērtējums Finanšu IQ testā ir vīriešiem, iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un augstākiem ienākumiem.
“Vīrietis vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, strādā privātajā sektorā un dzīvo Rīgā — tāds ir Latvijas “finanšu guru” jeb iedzīvotāju ar labākajām zināšanām finanšu jautājumos profils, kas izveidots, ņemot vērā Finanšu IQ testa rezultātus,” stāsta Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS direktors. “Savukārt iedzīvotāja ar vājākajām finanšu zināšanām jeb tipiska “finanšu nezinīša” profils biežāk ir sieviete vecumā virs 55 gadiem, ar vidējo vai pamata izglītību.
zemiem ienākumiem, kura dzīvo Kurzemē, lauku teritorijā un pašlaik nekur nestrādā,” skaidro A. Kaktiņš.
Dzīvo tikai šodienai
Finanšu IQ testa rezultāti liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju “dzīvo tikai šodienai” un vairumam joprojām ir diezgan šaura izpratne par finansēm un labklājības vairošanu. Piemēram, 34% aptaujāto uzskata, ka viņu labklājību nosaka tikai tas, vai konkrētajā mēnesī viņi var nosegt savus tēriņus. Puse Latvijas iedzīvotāju, veidojot savus uzkrājumus, joprojām nezina, kādu noguldījumu summu sedz Latvijas Noguldījumu garantiju fonds. Savukārt, izvērtējot savu patieso finanšu situāciju, 63% respondentu nerēķinātos ar savām saistībām un parādiem, uzskatot, ka tie nav būtiski personīgās finansiālās situācijas noteikšanā.
