Zemgales plānošanas reģionā veikts pētījums par iedzīvotājiem sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un to ietekmējošiem faktoriem.
Pētījuma laikā Zemgalē aptaujāts vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 80 gadiem, veiktas arī intervijas ar 22 pašvaldību sociālajiem darbiniekiem. Pētījumā secināts, ka Zemgales iedzīvotāji pārliecinoši par nozīmīgāko sociālo problēmu cēloni uzlūko bezdarbu, īpaši Aknīstes, Auces, Rundāles un Krustpils novadā. Kā otro nozīmīgāko faktoru zemgalieši nosauc valsts politiku, īpaši Aizkraukles, Pļaviņu un Iecavas novadā. Savukārt zemus ienākumus par galveno cēloni sociālajām problēmām visbiežāk uzskata gados vecāki respondenti un vienas paaudzes mājsaimniecību iemītnieki, visvairāk Rundāles, Krustpils un Kokneses novadā.
Atbildot uz aptaujas jautājumu — kādā veidā jūs vai jūsu ģimenes locekļi centušies risināt savas sociālās problēmas, vairāk nekā četras piektdaļas aptaujāto atbild, ka to darījuši pašu spēkiem. Pašvaldībā vērsušies vien 17,7 procenti respondentu, pārsvarā sievietes, cilvēki ar vidējo speciālo izglītību, ar zemiem ienākumiem, kā arī bezdarbnieki un pensionāri, tādas mājsaimniecības, kurās dzīvo tikai vienas paaudzes pārstāvji. Tāpat no pētījuma izriet, ka pamata stratēģija sociālo problēmu risināšanā ir vēršanās pie savas ģimenes, kurai iedzīvotāji uzticas visvairāk. Tad draugi un pašvaldības sociālie darbinieki, taču valstij zemgalieši uzticas vismazāk.
Četri procenti aptaujāto uzskata, ka pēc administratīvi teritori-ālās reformas sociālo pakalpojumu sasniedzamība ir uzlabojusies, 14 procentu aptaujāto saskata, ka pasliktinājusies, bet vairāk nekā 80 procentu izmaiņas nesaredz vai arī nespēj formulēt savu viedokli. Interesanti, ka absolūtais vairākums respondentu, kuri savā dzīvesvietā izmanto kādu sociālo pakalpojumu, kopumā ir apmierināti ar tā kvalitāti, taču sabiedrības informētība par sociālajiem pakalpojumiem nav augsta. Sabiedriskā transporta problēmas visvairāk izjūt gados vecāki cilvēki un vienas paaudzes mājsaimniecībās dzīvojošie respondenti. Secināts arī, ka pamest Zemgali, taču palikt Latvijā, ir gatavi augsti kvalificēti respondenti. Savukārt pārcelties uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas biežāk gatavi ir iedzīvotāji ar vidējo izglītību, kuri nereti dzīvo triju paaudžu mājsaimniecībās. Tālab speciālisti prognozē, ka tieši šis aspekts nākotnē sagādās papildu slogu sociālās palīdzības sfērai pašvaldībās.
