Zemessargi Latvijā, arī Aizkraukles rajonā, šogad gatavojas saņemt jaunus ieročus.
Zemessargi Latvijā, arī Aizkraukles rajonā, šogad gatavojas saņemt jaunus ieročus. Grozījumi likumā par Zemessardzi paredz arī šī militārā veidojuma strukturālās izmaiņas — zemessargus, kuri vecāki par 55 gadiem, iekļaus veterānu apakšvienībā.
Zemessardzes 55. kājnieku bataljona Aizkrauklē komandieris Andris Bukovskis informē, ka šogad zemessardzē plānota pārapbruņošana ar NATO standartiem atbilstošiem ieročiem.
Zemessardzes dibināšanas pirmsākumos šajā struktūrā bieži vien stājās tikai tāpēc, lai iegūtu ieroci. Ne reizi vien ieročus lietoja nelikumīgi. Arī tagad katram zemessargam ir ierocis, taču, lai kļūtu par zemessargu un saņemtu šaujamo, notiek stingra pārbaude. Kurš katrs to iegūt nevar. Daudziem, kuri dzīvesvietā var nodrošināt likumā noteikto ieroču glabāšanas noteikumu ievērošanu, triecienšautenes ir mājās. Daļai tās glabājas ieroču noliktavā.
Šogad zemessargiem vecie ieroči būs jānodod, un vietā viņi saņems zviedru firmas triecienšautenes AK4. Daudzi pieredzējuši vīri gan uzskata, ka nav labāka automāta par Krievijā ražoto “kalašņikovu”, taču Eiropas speciālisti atzīst, ka tur ražotie ieroči šauj precīzāk un ir labāki. Tā kā Latvija gatavojas iestāties NATO, arī mūsu Nacionālo bruņoto spēku ekipējumā jābūt alianses standartiem atbilstošiem ieročiem.
Ir zemessargi, kuri deviņdesmitajos gados ieročus iegādājās par saviem līdzekļiem, taču tie reģistrēti Zemessardzes reģistrā. Ieroču maiņas gadījumā valsts apņēmusies šiem cilvēkiem atlīdzināt bruņojuma iegādei izlietoto naudu.
Divi zemessardzes karavīri — virsseržants Gaitis Polis un seržants Normunds Stesels — mācībās Ādažos Zviedrijas bruņoto spēku speciālistu vadībā apguva šīs valsts armijas karavīru bruņojumu un mācījās lietot zviedru ieročus. Viņi rīkoties ar jaunajām triecienšautenēm mācīs vietējos zemessargus.
Grozījumi likumā par Zemessardzi paredz, ka zemessargus, kuri vecāki par 55 gadiem, iekļaus veterānu apakšvienībā. Līdz ar to mainās arī viņu uzdevumi. Kara gadījumā šie cilvēki nepiedalīsies kaujas operācijās. Tomēr likumā noteikts, ka dienesta ieročus pienākumu pildīšanai viņi var saņemt. Veterānu apakšvienības zemessargi iesaistīsies dažādu objektu apsardzē, pasākumos, ko organizēs sadarbībā ar policiju un glābšanas dienestiem, kā arī jaunsargu apmācībā. Viņiem samazināts arī mācību stundu skaits.
Fakts.
Pašlaik Zemessardzē ir aptuveni tūkstoš profesionālā militārā dienesta karavīru un 13 tūkstošu zemessargu, kuri savus pienākumus pilda no darba brīvajā laikā. Zemessardzes 55. kājnieku bataljonā Aizkrauklē ir 25 profesionālā militārā dienesta karavīri un ap 450 zemessargu.
Izziņa.
Zemessargi šaujamieročus var lietot, lai aizsargātu citus vai sevi no uzbrukuma, kas bīstams dzīvībai vai veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci, atbrīvotu ķīlniekus, atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu personām vai apsargājamajiem objektiem. Ieroci var lietot arī, lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud kāda cilvēka dzīvību vai veselību, lai aizturētu noziedzniekus vai izbēgušus cietumniekus, kā arī apturētu transporta līdzekli, kurš nepakļaujas policistu vai zemessargu likumīgajām prasībām un nav iespējas to citādi aizkavēt.
