Cik liela ir zemes nomas maksa Eiropas valstīs? Vai ir nozīme gaidīt, ka ārzemnieki gribēs nomāt zemi no mums?
Cik liela ir zemes nomas maksa Eiropas valstīs? Vai ir nozīme gaidīt, ka ārzemnieki gribēs nomāt zemi no mums?
Eiropas Savienībā zemes nomas cenai ir daudz būtiskāka nozīme nekā īpašuma cenām. Eiropas Komisija savos pētījumos atzinusi, ka zemes iegāde padārdzina produkcijas izmaksas, tāpēc fermeri nesteidzas zemi pārņemt īpašumā. Ar to izskaidrojams fakts, ka pirms 30 gadiem divas trešdaļas lauksaimniecībā izmantojamās zemes piederēja pašiem fermeriem, bet 1997. gadā šajās pašās 6 valstīs vairs tikai 47%, un rentes saimniecības kļuva par galveno tipu. Beļģijā un Francijā pat divas trešdaļas strādā uz īres zemes. Pavisam 15 dalībvalstīs 59% fermeru saimnieko uz viņiem piederošas zemes.
Nevienā no dalībvalstīm, par kurām “Eurostat” savācis datus, nomas maksa salīdzinājumā ar zemes cenu nav augstāka kā Dānijā. Viena hektāra nomas maksa Dānijā svārstās no 1600 līdz 3200 dāņu kronām, bet vidēji ir 2300 kronu (Ls 175), nepilni 3 procenti no zemes cenas. Tātad, ja zemes cena nepieaugtu, tās atpirkšana atmaksātos tikai 34 gados. Vēl, protams, jāatrēķina arī zemes nodokli, kas Dānijā ir 1%, bet lauksaimniecībā izmantojamajai zemei — tikai 0,57%. Zemes nodoklis vēl par gadiem 6 paildzina atmaksāšanos. Dānija (arī Somija un Īrija) ir valstis, kurās fermeriem pieder vismaz divas trešdaļas zemes.
Tātad zemes īpašnieks tikai vienreiz mūžā var saņemt naudu par visu zemes īpašumu — vai nu uzreiz pārdodot, vai arī pēc četrdesmit gadu ilgas nomas. Zemes iegādāšanos īpašumā var atļauties tikai tās saimniecības, kas saimniekojušas gadu desmitiem.
Ir tikai loģiski, ka te, Latvijā, kur zeme vēl lētāka, ilgtermiņa nomas līgumu cena sasniedz 15 procentu no zemes vērtības. Pēc Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma novērtēšanas pārvaldes speciālistu datiem, Zemgalē tā ir no 25 līdz 30 latiem par hektāru, ieskaitot tajā arī zemes nodokļa nomaksu. Latgalē par zemes nomu pagājušoruden esot maksāts ar vienu maisu kartupeļu…
Nomas cena veidojas no 250 līdz 300 kilogramiem kviešu cenas. Tomēr ir problēmas gan ar nomas maksas noteikšanu, gan norēķināšanos, jo nav noslēgti ilgtermiņa līgumi.
Protams, tie ārvalstu fermeri, kuri vēlas strādāt Latvijā, drīzāk zemi nopirks nekā nomās. Arī otrajā vilnī, kas varētu sākties pēc Latvijas iestājas ES, neraudzīsies pēc pārdesmit hektāru liela gabaliņa, bet meklēs iespējas uzreiz nopirkt vairākus simtus vai pat tūkstošus hektāru lielas platības. Tieši šis — zemju konsolidēšana jeb apvienošana — ir virziens, kurā strādā lauksaimniecības zemju uzpircēju firmas. Šajā virzienā, bet daudz lēnāk attīstītās arī latviešu konkurētspējīgās saimniecības, kas pamazām pārņem (nomā vai pārpērk) kaimiņu zemi.
Pavisam citi kritēriji, protams, ir mežu zemei vai zemei pie ūdeņiem, bet tās vērtība būs atkarīga no valsts politikas zemes transformācijā citiem mērķiem.
