Aizkraukles novada domē bija ieradies Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe. Viņš informēja pašvaldības vadību par jaunumiem likumdošanā, kuri saistīti ar zemes reformu.
Aizkraukles novada domē bija ieradies Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe. Viņš informēja pašvaldības vadību par jaunumiem likumdošanā, kuri saistīti ar zemes reformu. Runāja arī par datu apmaiņu, jaunu datorprogrammu iegādi un sadarbības juridisko noformēšanu.
Izskata piecus likumprojektus
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe nolēmis apmeklēt visus Latvijas rajonus un tikties ar pašvaldību vadītājiem, lai runātu par aktuālāko saistībā ar zemi. Aizkraukles novads viņa vizīšu sarakstā bija pirmais.
Saeimā izskatīšanai šobrīd iesniegti pieci dažādi likumprojekti, kuri saistīti ar zemes reformu Latvijā. Likumi attieksies gan uz pilsētas, gan lauku iedzīvotājiem. Tāpēc Grūbes kungs lūdza Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Vilni Plūmi, kurš ir arī Aizkraukles rajona padomes deputāts, informēt pārējos pašvaldību vadītājus.
Laiks izlemt
Viena no svarīgākajām likuma normām varētu attiekties uz zemes lietotājiem. “Lai valstī pabeigtu zemes reformu, zemes lietotājiem laiks izlemt, vai viņi saglabās šo statusu vai kļūs par zemes īpašniekiem. Ir paredzēts noteikt termiņu izlemšanai. Aizkraukles rajonā gan šī problēma nav tik aktuāla. Tikai ap 20 procentu, kuriem zeme piešķirta lietošanā, nav to ieguvuši īpašumā. Ir rajoni un pagasti, kur šis skaits ir 50 procentu. Plānots, ka zemes lietotājiem, kuri nevēlēsies mainīt šo statusu, noteiks augstu nomas maksu piecu procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības,” stāsta Guntis Grūbe.
Naudas zemes pirkšanai nav
Protams, šādas drakoniskas sankcijas daudziem liks pārdomāt, kas ir izdevīgāk — turpināt apsaimniekot zemi lietotāja vai īpašnieka statusā. Taču jāņem vērā, ka ne visiem lauciniekiem ir pietiekami naudas zemes izpirkšanai. Hipotēku banka gan piedāvāja kredītu ar zemākiem procentiem zemes iegādei, taču kredītapjoms bija ierobežots, un nauda zibenīgi beidzās. Varbūt vairāk jādomā ne tikai par soda sankcijām, bet arī par izdevīgākiem nosacījumiem zemes iegādei.
Pašvaldības aizbildinās ar kļūdu
Šobrīd aktuāls ir arī brīvās zemes jautājums, uz kuru neviens nav pieteicies. Pagaidām nav skaidrs, kā pārvaldījumā un apsaimniekošanā tā būs pēc zemes reformas pabeigšanas — valsts vai pašvaldību. Zemei platības, no kuras kāds atteicies un kura arī pagastam nav vajadzīga, pašvaldība ieskaita brīvajā valsts zemē. Informāciju par šiem zemes gabaliem ikviens interesants var uzzināt Valsts zemes dienesta interneta mājaslapā.
Guntis Grūbe stāsta: “Esmu saņēmis sūdzības par to, ka, piesakoties kādā pagastā uz brīvo zemi, cilvēkam paziņo, — informācija internetā ir kļūdaina. Tā nedrīkst būt. Negribam tracināt vai maldināt cilvēkus, piedāvājot to, kā nav. Tāpēc pašvaldībām tomēr vajadzētu rūpīgāk izvērtēt, kādas platības paturēt savā valdījumā un ko piedāvāt brīvajā tirgū.”
Novēlots brīdinājums
Grūbes kungs pievērsa pašvaldības pārstāvju uzmanību arī zemes platību piedāvājumam publisko ūdeņu tuvumā, lai Aizkrauklē neveidotos tāda pati situācija kā daudzviet jūras krastā. Ir ļoti daudz piemēru, kad privātīpašnieks sava pagalma sētu ierīko tā, lai ūdenim neviens nevarētu piekļūt. Diemžēl brīdinājums nokavēts, jo arī Aizkraukles rajonā ir gadījumi, kad zemes īpašnieks piekrastē neievēro noteikto tauvas joslu.
Šaubīgi darījumi kropļo tirgu
2004. gadā plānotas izmaiņas arī likumdošanā, kas saistīta ar nekustamā īpašuma nodokli. Joprojām aktuāla ir dzīvojamo māju aplikšana ar šo nodokli. Saeimas deputāti nekādi nevar izšķirties, vai noteikt to atkarībā no kadastrālās vērtības vai diferencētu procentu likmi, kuru atbalsta Zemes dienesta speciālisti.
Grūbes kungs uzskata: “Kadastrālo vērtību kropļo darījumi, kuros īpašumu vērtība un cena uzrādīta daudz zemāka nekā patiesībā. Tas lielākoties saistīts ar valsts nodevu, kura atkarīga no uzrādītās darījuma vērtības, un maksu par notāra pakalpojumiem. Ir arī gadījumi, kad uzrādīta divas trīs reizes lielāka darījuma vērtība nekā patiesībā. Skaidrs, ka tā ir vistīrākā naudas “atmazgāšana”. Gribētu arī Latvijā ieviest Skandināvijas pieredzi, kad šādus šaubīgus gadījumus izmeklē finanšu policija.
