Zeme virs 56. paralēles nav tik auglīga, un arī veģetācijas periods ir krietni īsāks nekā citur Eiropā. Tāpēc Latvijas zemes cenu tālākā nākotnē var paredzēt tikai salīdzinājumā ar Zviedrijas, Skotijas vai Somijas lauksaimniecības zemes cenām.
Zeme virs 56. paralēles nav tik auglīga, un arī veģetācijas periods ir krietni īsāks nekā citur Eiropā. Tāpēc Latvijas zemes cenu tālākā nākotnē var paredzēt tikai salīdzinājumā ar Zviedrijas, Skotijas vai Somijas lauksaimniecības zemes cenām.
Atkarībā no vietas, zemes auglības un īpašuma nodokļa zemes cenas ES valstīs svārstās no 1000 latiem Zviedrijā līdz 30 000 latu par vienu hektāru Luksemburgā. Skotijā hektārs zemes maksā 3300 latu, Dānijā, Vācijā un Nīderlandē — 5000—9000 latu.
Lauksaimniecības zemes cenas ES valstīs pakāpeniski pieaug. Piemēram, laikā no 1997. līdz 2000. gadam lauksaimniecības zemes cena Dānijā pieaugusi par 19% jeb par 2374 eiro, Somijā gandrīz pusotru reizi — 1660 eiro par hektāru.
Īrijā lauksaimniecības zemes cena augusi visstraujāk — vairāk nekā divas reizes. Pēc “Eurostat” datiem, 1997. gadā hektārs maksāja 5439 īru mārciņas (Ls 3900), bet 2000. gadā — jau 5439 (Ls 6880). Pēc Īrijas Centrālā statistikas biroja cipariem, 2002. gada vasarā viena hektāra lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā cena Īrijā jau pieaugusi līdz 13 551 eiro (Ls 8470).