Pagājuši tikai nepilni trīs gadi, kopš toreizējais premjers Ivars Godmanis izdeva rīkojumu un aizliedza atpūtas pasākumu rīkošanu valsts iestādēs, pamatojot to ar nepietiekamiem valsts budžeta ieņēmumiem. Tika “nogrieztas” arī prēmijas.
Laikam vispārējā situācija valstī ir krasi uzlabojusies, jo jau pērnā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie paredz, ka ir iespējams izmaksāt naudas balvu ne vairāk kā vienas minimālās mēnešalgas apmērā saistībā ar darbiniekam, valstij vai pašvaldībai svarīgu notikumu. Valsts pārvaldē darbiniekus varēs motivēt arī ar 30 procentu algas piemaksu, ja ir pietiekami līdzekļu iestādes algu fondā.
Valsts iestāžu darbinieki, iespējams, bez bažām atkal varēs arī svinēt, jo šonedēļ Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts un nodots saskaņošanai Valsts kancelejas izstrādātais noteikumu projekts par valsts un pašvaldības institūciju kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtību un finansēšanas ierobežojumiem. Noteikumu mērķis ir strikti norādīt, ko, kāpēc un par cik varēs svinēt, lai novērstu nelietderīgu līdzekļu izlietojumu. Drīzāk gan, paverot “svētku maisu”, valsts iestādes galdā atkal liks jaunas tā dēvētās Gudeles zemeņu kūkas. Šie noteikumi gan nenozīmē, ka visi tūdaļ steigs rīkot balles, jo institūciju budžeti šim gadam ir apstiprināti, un tajos līdzekļi šādiem mērķiem nav paredzēti, tomēr iespējas var atrast vienmēr.
Kolektīvie pasākumi, protams, motivē un saliedē darbiniekus jebkurā iestādē un uzņēmumā. Tie var būt saistībā ar strādājošo apaļajām jubilejām vai valsts svētkiem, bet ne par nodokļu maksātāju naudu. Diezin vai iemesls svinībām ar klātiem galdiem, dāvanām un pieņemšanām var būt kādas iestādes, piemēram, piecu gadu jubileja, kādas vēl nesen rīkoja uz nebēdu. Katra iestāde pilda likumā noteiktās funkcijas, un diezin vai šādi gadskaitļi ir īpaši atzīmējami. Cita lieta, ja šāda jubileja ir lielai vai mazai ražotnei, kurai katrs darbības gads ir svinēšanas vērts.
Interesanti, ko par to teiks starptautiskie kreditori, kuri pieprasa ‘‘nogriezt’’ vēl 50 miljonu latu? Ja jau Latvijas valsts un pašvaldību institūcijās var atļauties maksāt prēmijas un rīkot korporatīvās ballītes, tad jau liekas naudas ir atliku likām?
