Ir pats īstākais zemeņu laiks.
Ir pats īstākais zemeņu laiks.
Bet tiem, kuri tās izaudzē paši, jāsāk domāt par zemeņu stādīšanas darbiem. Šoreiz mūs konsultē zemnieku saimniecības “Gulbji” īpašnieks Pēteris Heimanis.
Īpaši mazdārziņam
Cerams, ka mūsu padomu lappusīte rosinās audzēt zemenes arī kādu, kurš līdz šim to nav darījis, jo ir šķirnes, ko lielaudzētājs dažādu iemeslu dēļ neaudzē. Nu kurš zemeņu produkcijas ražotājs niekosies ar mēnešzemenēm? Bet, ja dārzā tomēr pāris kvadrātmetru tām atvēlēsim, visu vasaru līdz pat vēlam rudenim varēsiet pamieloties ar zemenēm, kuras smaržo un garšo pēc meža zemenēm. Tikpat aromātiskas ir arī dzeltenās mēnešzemenes. No lielākām zemenēm meža zemeņu aromāts ir šķirnei “Annelie”, kas ir slimību izturīga, veselīgām, spēcīgām lapām. Ogas domātas tikai desertam, patēriņam svaigā veidā. Toties visu vasaru līdz pat vēlam rudenim ražo garās dienas jeb remontanto zemeņu šķirnes. Kā vienu no interesantākajām P. Heimanis nosauc šķirni “Kalipso”, kurai ir visgaršīgākās ogas. Šo šķirni varētu meklēt Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā, kurai tās izplatīšanai ir licence.
Agrās šķirnes
“Kokinskaja raņņaja”. Joprojām nav agrīnākas zemeņu šķirnes par šo. Ogas nav lielas, bet ir saldas. Šo šķirni nav vēlams audzēt ilgāk par diviem gadiem, tad ogas paliek sīkas. Šķirni iespējams izmantot steidzināšanai.
“Zefyr”. Ogas lielas, garšīgas, šķirne izmantojama steidzināšanai zem plēves seguma.
“Venta” – mīksta, liela, garšīga oga. Šķirne ir ražīga. Taču tā nav transportējama. Tāpēc tā piemērota tieši mazdārziņiem.
“Honeoye” – liela, salda, gaiša, garšīga oga. Taču šajā ziemā bija vērojams, ka izsaluši ziedi. Ziedneši no krūma iznāca, bet zieda vidi jau bija melni.
“Festivaļņaja Romaška” dod superražu. Ogas lielas. Stingrākas nekā “Zefīram”. Ogas gaišas, bet “Zefīram” tās ir saldākas.
Vidēji agrās šķirnes
“Induka” ir kompromisa oga. Labs izskats, izturība, garšīga. Ilgi zied, tāpēc, lai arī kāds gads nebūtu, ogas ir daudzmaz katru gadu, tomēr tām nedaudz metas arī puve. Vienā vietā var audzēt ilgi, pat sešus gadus, tāpat kā jau kādreiz tik iecienīto šķirni “Senga Sengana”. To audzē vēl tagad, tikai tagad neviens vairs nestāda neatveseļotus šīs šķirnes stādus. Jāteic, ka atveseļošanas efekts saglabājas 4 līdz 5 paaudzēs. “Sengai Senganai” tās īpatnējās garšas dēļ ir gan noliedzēji, gan piekritēji.
“Polka”. Ļoti laba oga mazdārziņam. Garšīgākas, apaļākas ogas nekā “Indukai”, puvušo apmēram tikpat, cik “Indukai”.
“Korona” – lielas, skaistas, tumšas ogas, līdzīgas “Indukai”. Šķirne prasa ļoti labu kopšanu. Ja to nevar nodrošināt, tad labāk no šis šķirnes audzēšanas atteikties.
“Feierverk”. Ogas tumšas, stingras, garenas. Labi der saldēšanai. Nav piemērota komercdārziem, jo pircējs domā, ka tumšās ogas ir pārgatavojušās.
“Tenira”. Oranžsarkanas ogas, vidēji lielas, saldas, izlīdzinātas. Labi transportējamas, stingras. Derīgas svaigam patēriņam un saldēšanai.
“Elsanta”. Bargās ziemās izsalst. Lielas, saldas, garšīgas, gaišas ogas. Izsalst tieši vecākie, ražojošie ogulāji, jaunie, tajā pašā gadā stādītie, parasti neizsalst. Lai šādi šķirnei nodrošinātu regulāras ražas, nepieciešams savs audzēšanas stils – tām jāļauj sastīgot. Šo šķirni izmanto frigo stādu audzēšanai, kurus izmanto siltumnīcu ražām.
“Gerida” ir jauna šķirne, līdzīga “Tenirai”. Nav kaprīza, kamēr tajā pašā laikā “Tenira” visās augsnēs negrib augt un pat grūti noteikt, kādas augsnes šī šķirne vēlas.
Supervēlās šķirnes
“Pandiora”. Šķirne vēlu zied, tai nepieciešamas apputeksnētājšķirnes, tās varētu būt “Eross”, “Pegasus”.
Saknei jābūt taisnai
Daudzi jautā, kad labāk zemenes stādīt, – pavasarī vai rudenī. Jo agrāk rudenī iestāda, jo var cerēt, ka vairāk ogu būs nākamajā gadā, taču nākošajā gadā pēc stādīšanas uz lielu ražu cerēt tomēr nevar. Rudenī parasti ir vairāk mitruma, stādi labāk ieaug. Pavasarī ir risks, ka būs auksts, ka nebūs pietiekams mitrums.
Runājot par stādīšanas vietas sagatavošanu, jāteic, – ja ir labi kūtsmēsli, tos var iestrādāt laukā, bet var mēslot arī ar minerālmēsliem, kas ir daudz vieglāk un lētāk. Ja vēlas organisko mēslojumu, tad ir ieteicams lapu komposts. Ja izmanto salmainus kūtsmēslus, jālieto slāpekļa mēslojums, jo salmi sadaloties patērē daudz slāpekļa. Ja stāda tikai 50 stādu, tad tik tiešām katram var palikt kūtsmēslus vai kompostu apakšā, bet parasti lielākos stādījumos tas nav reāli. Vislabāk zemi sagatavot vasarā, iztīrīt to no nezālēm un tad stādīt zemenes.
Stāda, lai būtu ne vairāk kā seši stādi uz kvadrātmetru, pretējā gadījumā raža pūs. Zemenēm patīk vējš un saule, tā, lai no rītiem pēc iespējas ātrāk nožūst lapas. Stādot zemenes rindās, parasti rinda no rindas ir 1 m attālumā, ja stāda dobēs, tad šahveidā – 60 cm vienu stādu no otra.
Zemenes nedrīkst iestādīt ne par dziļu, ne par seklu. Saknēm zemē jābūt taisni, ne salocītām. Ja tās ir par garām, tad labāk nogriezt. Pēc stādīšanas zemenes obligāti ir jāaplej, lai augsne pieskalojas saknēm.
Kvalitatīvs stāds ir jāpazīst
Ja stādus ņem no sava dārza, tad ražas laikā ir jāatzīmē ražīgākie zemeņu stādi. Tad, kad būs stādu ņemšanas laiks, redzēsiet, ka šiem augiem stādi ir daudz mazāki nekā tiem zemenājiem, kam bija maza raža. Ja zemeņu stādus vērtējam tikai pēc tā, kā tie izskatās pie mātes auga, tad mēs neapzināti savairojam mazražīgākos eksemplārus. Nav svarīgi, vai stādām lielas vai mazas lapas un saknes, svarīgi, lai saknes būtu gaišas, tad tas ir jaunais stāds. Ja saknes ir tumšas, tad tas jau ir iepriekšējā gada stāds. Jāraugās, lai pie sakņu kakliņa stāda diametrs būtu 1 cm.
Vismaz trīs reizes mēslot
No tā, cik pareizi zemenes mēslo, ir atkarīgs to saldums. Tomēr nav nekāds noslēpums, ka arī daudzi mazdārziņu kopēji ir ļoti aizņemti. Tad ir tā, ka pavasarī pirmo dod slāpekļa mēslojumu, pirms ziedēšanas uzkaisa fosfora mēslojumu un tad, kad veidojas ogas, – kālija mēslojumu. Rudenī, pēc ziedēšanas, kad nogrieztas stīgas, uzkaisa “Kemira” mēslojumu ar NKP attiecību 10:10:10. P. Heimanis iesaka zemenēm dot mēslojumu šķidrā veidā ik pēc divām nedēļām.
Jāapgriež stīgas
Svarīgi ir turēt tīru lauku, laistīt arī pēc ražas novākšanas, jo šajā laikā veidojas jaunā nākamā gada raža. Jāizvairās no kļūdas – rudenī mēslot ar slāpekļa minerālmēsliem, tad visa raža saies lapās. Visātrāk šādi kļūdīties var, laistot zemenes ar vircu. Jo cers mazāk stīgo, jo vairāk spēka tas atdod ražai. Tāpēc stīgas zemenēm ir jāapgriež.
Mulča – kaitēkļu perēklis
Ir patīkami, ka ogas var nolasīt tīras, tāpēc stādījumus var mulčēt. Tomēr jārēķinās, ka mulčējumu pēc ražas novākšanas vajadzētu novākt, jo tā ir vieta, kur ieperinās kaitēkļi, slimības un peles. Pēdējās izalo zemenes, un zemenes ziemā pēc tam izsalst. Mulčai var lietot ēveļu skaidas, bet zāģu skaidas nav tas labākais materiāls, jo lietus tās uzsit uz ogām un ogas pēc tam grūti notīrīt.
