Saeima uzdevusi Ministru kabinetam līdz 1. maijam izstrādāt priekšlikumus, kā veicināt, lai zemi Latvijā pirktu ne tikai vietējie zemnieki, kuri vēlas saimniecības paplašināt, bet arī ārzemnieki.
Saeima uzdevusi Ministru kabinetam līdz 1. maijam izstrādāt priekšlikumus, kā veicināt, lai zemi Latvijā pirktu ne tikai vietējie zemnieki, kuri vēlas saimniecības paplašināt, bet arī ārzemnieki.
Opozīcija ir par to, lai ārzemniekiem Latvijas zemes iegādē būtu ierobežojumi, piemēram, ne zemi, ne mežu viņiem nepārdot vēl desmit gadu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Deputāti piesauc Ungāriju, Slovākiju un Čehiju, kur ārzemju juridiskās personas lauksaimniecībā izmantojamo zemi un mežu varēs iegādāties tikai pēc septiņu gadu pārejas perioda.
Opozīcijas deputāti, apelējot pie tautas nacionāli noskaņotajiem pilsoņiem, Saeimas tribīnē drebošām balsīm gandrīz vai slauka gaužas asaras par dārgo tēvu zemi, kuru nu nopirks kāds nelietis ārzemnieks. Latvietis, lūk, būs tikai viņa kalps.
Kāpēc šie paši divkosīgie deputāti neko nav darījuši, lai latviešu zemniekam būtu iespējams savu zemi apstrādāt pašam? Tūkstošiem hektāru labas aramzemes desmit gados, kopš zemi atguvuši mantinieki, aizaudzis ar kārkliem un usnēm. Vairums zemes īpašnieku ir veci, bet viņu bērniem un mazbērniem nav nekādu iespēju saimniekot laukos, jo nav naudas pat zemes nodoklim. Kredītu nabagiem nedod, par smiekla naudu jāieķīlā vai pēdējais krekls, un arī tad banka atsaka. Daudzus bankas ir jau izūtrupējušas.
Ar kādu sajūsmu pirms desmit gadiem pati rakstīju par daudziem šādiem zemes īpašniekiem, kuri to atguva un sāka saimniekot! Dažu gadu laikā izputēja, un vairums no viņiem atgriezās pilsētā, kur ir darbs un iespējams bērnus skolot. Zeme palika, un laimīgi ir tie, kuri par niecīgu cenu to pārdevuši kaimiņam vai ārzemniekam. Kāda jēga tagad runāt par zemes pārdošanas ierobežojumiem, ja visu šo laiku to jau tirgo.
Lai cik nacionāli noskaņots būtu, latvietim jādzīvo un jāaudzina bērni jau šodien. Tam vajadzīgi līdzekļi, ar saukļiem paēdis un apģērbies nebūsi. Tāpēc smieklīgi apelēt pie patriotisma un vaimanāt, ka dārgā senču zeme nu tiks vācietim vai zviedram, jo tieši uz to ir vērsta valsts aplamā politika. Kad centīgā latvieša bērni un mazbērni būs ieguvuši izglītību un dzīvē izsitušies uz augšu, ja vēlēsies zemi atgūt, to atkal atpirks. Protams, par zemes īsto cenu. Mūsu mazbērni diemžēl ļoti dārgi maksās par šodienas kļūdām un mūsu tuvredzību.
