Referendums par otru valsts valodu 18. februārī tomēr notiks. Tā nolēmusi Satversmes tiesa. To jau arī varēja gaidīt. Satversmes tiesa nevēlas uzņemties tik atbildīgu lēmumu, kas patiesībā bija jāpieņem parlamentam. Pārāk vēlu Saeima aptvērusi, ka Satversmē jau sen vajadzēja paredzēt pamatpostulātus, kurus neviens un nekad nevarētu apstrīdēt un mainīt. Un viens no galvenajiem ir: vienīgā valsts valoda — latviešu.
Man personīgi šis laiks — gan parakstu vākšana referenduma ierosināšanai, gan nemitīga diskutēšana medijos posmā līdz nobalsošanai — ir īpaši smeldzīgs. Ir sajūta, ka esam atsviesti divdesmit gadu atpakaļ. Tad nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka valsts valoda Latvijā varētu būt vēl kāda, ka par to kāds vispār varētu iedomāties. Žēl to desmit gadu, kad mēs Aizkraukles rajona padomes valsts valodas atestācijas komisijā pārbaudījām latviešu valodas zināšanas tiem krievvalodīgajiem, kuriem darbā vajadzēja atbilstošas kategorijas apliecību. Tagad var teikt — tie ir zemē nomesti gadi, zaudētas nervu šūnas, uzklausot neglaimojošus pārmetumus no eksāmena kārtotājiem. Tas bija laiks, kad visi latviski nerunājošie, lai kā negribējās to darīt, cītīgi mācījās latviešu valodas kursos. Rezultātā latviešu valoda ieskanējās pat tur, kur agrāk par to pat iedomāties nevarēja, piemēram, Aizkraukles tirgotavā. Bija panākts daudz, un krievu valodā runājošie apzinājās: ja viņi dzīvo Latvijā, viņiem latviešu valoda agrāk vai vēlāk būs jāzina, jo to noteica likums un arī mūsu pašu attieksme pret to.
Nupat sāk izpausties pretēja tendence. Pārdevējas, kas agrāk atbildēja latviski, tagad izliekas šo valodu nezinām. Galvas pacēluši tie krievi, kuri Latvijā vienmēr ar kaut ko bijuši neapmierināti, un, “Saskaņas centra” neatlaidīgi mudināti, vicina demokrātijas karogu, pieprasot pat tādas lietas, par kurām vajadzētu klusēt. Vismaz aiz cieņas pret tautu un valsti, kurā viņi dzīvo. Krievu kopiena ļoti liela ir daudzās valstīs — Amerikā, Izraēlā, Kanādā, Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, bet vai kāds grupējums ir mēģinājis pieprasīt atzīt krievu valodu par otru valsts valodu šajās valstīs? Tas būtu vienkārši nereāli, jo to neviens nepieļautu. Bet mēs atļaujam un, acis nolaiduši, iesim uz vēlēšanu iecirkņiem, lai balsotu par absolūti pašsaprotamām lietām. Jau par to vien Lindermans, Urbanovičs, Ušakovs un viņam līdzīgie būs gandarīti, ja arī neko nepanāks. Latvieši atkal ir pazemoti. Šoreiz paši savu laikus nepieņemto likumu un pārprastās demokrātijas dēļ. Viss atkal jāizstrebj tautai. Jānobalso pret, lai neviens vairs neķertos klāt mūsu svētumam — valodai. Ka nu tik balsošana mums nepārvēršas par dienišķo pienākumu, jo Lindermans jau ķēries pie nākamā referenduma gatavošanas, pieprasot pilsonību visiem nepilsoņiem.
