Katru mēnesi līdz simtgades Dziesmu un Deju svētkiem “Staburags” stāstīs par kāda Aizkraukles reģiona novada pašdarbības kolektīvu gatavošanos šiem svētkiem. Pirmā publikācija veltīta Skrīveru novadam.
“Kā beidzas vieni svētki, sākas nākamais darba cēliens, kad atkal strādājam ar mērķi — tikt uz nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem. Gan dziedātāji, gan dejotāji sāk apgūt jauno repertuāru. Un tā četrus gadus atkal ir kopmēģinājumi, koncerti, skates, līdz viss repertuārs apgūts. Iepriekšējos svētkos koris “Dīvaja” piedalījās B grupā, šogad skatē startēs ar A grupas repertuāru. Šajā sezonā līdz skatei korim paredzēti pieci kopmēģinājumi — braucam mēs, citi kori brauc pie mums,” stāsta Dziesmu un Deju svētku koordinatore Skrīveru novadā Inga Kokaine.
Atbildīgākais posms līdz svētkiem gan dziedātājiem, gan dejotājiem ir skates, jo pēc tur uzrādītajiem rezultātiem būs atkarīgs, kurā vietā dejotāji būs laukumā, savukārt dziedātājiem atkarīgs, kuras dziesmas dziedās. Dejotājiem skate būs 10. martā, dziedātājiem — 13. aprīlī. Inga teic, ka pašdarbnieki pirms skatēm uz mēģinājumiem nāk vēl cītīgāk, koristu pulks kļuvis lielāks, toties kodols visos kolektīvos lielākoties gadiem paliek tas pats. Piedalīšanās pašdarbības kolektīvos — tas ir saturīgi pavadīts brīvais laiks, tā ir relaksācija un arī sava novada vārda popularizēšana. “Vienmēr priecājamies par skatēs iegūtajiem labajiem rezultātiem, tas ir milzīgs saviļņojums. Lai arī katrs kolektīvs zina, kādā līmenī ir, zina, kādi varētu būt rezultāti, tomēr katru reizi tos atkal gaida, vienmēr saglabājas maza intriga — kā būs šogad? Uzskatu, ka rezultāti skatēs atkarīgi no ieguldītā darba, taču tikpat svarīgs ir sastāvs. Ja kolektīvā ir seši vīri un dziesma jānodzied astoņās balsīs, tad tas sagādā grūtības un ietekmē dziesmas skanējumu,” pārliecināta skrīveriete.
Svētku koordinatoriem gan paši svētki, gan vairāki mēneši pirms tiem ir smags un atbildīgs darbs. Netrūkst organizatorisko lietu, viss jāsaplāno, jāatceras, nedrīkst neko aizmirst. “No svētku nedēļas gaidām kopā būšanu, svētkus sev, lai var atpūsties no ikdienas darbiem un būt kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem no visas Latvijas. Kādi būs svētki, atkarīgs arī no katra paša. Ja priecāsimies, būsim pozitīvi, centīsimies saskatīt to labo, ko šādos svētkos var gūt, svētki būs izdevušies. Bet, ja būsim nīgri kurnētāji, kas par visu neapmierināti, arī svētki nepatiks un sabojāsim omu citiem. To sajūtu, kāda ir svētku dalībniekiem, nemaz nevar vārdos raksturot. To spēj saprast tikai tie, kuri kaut reizi paši piedalījušies,” domā Inga Kokaine.
Patlaban Dziesmu un Deju svētku padome intensīvi rīko sanāksmes svētku koordinatoriem, viņi tiekas, pārrunā aktuālāko, padalās pieredzē, mācās, uzzina, ko citi par to domā. “Svētku dalībniekiem no valsts budžeta apmaksās ēdināšanu 8 eiro dienā un naktsmītnes — 2,84 eiro par nakti. Kopīgā sanāksmē ar pašvaldību pārstāvjiem vienojāmies — katra pašvaldība saviem svētku dalībniekiem piemaksā 2 eiro valsts piešķirtajiem 8 eiro dienā ēdināšanai. Šajos svētkos dalībniekiem pusdienas pievedīs klāt mēģinājumu norises vietā — tas ir ļoti liels ieguvums, jo iepriekš gadījās, ka dziedātāji nemaz nebrauca pusdienās, jo nevarēja paspēt. Tas, ka šie būs simtgades svētki, noteikti atšķirs tos no iepriekšējiem. Tas mums kaut kur jau zemapziņā iekodēts, ka šis gads ir īpašs, jo lielākā daļa pasākumu Latvijā šogad notiek simtgades zīmē. Neuzskatu, ka tāpēc būtu jārīko kaut kādi mākslīgi un pompozi īpaši sitmgadei veltīti pasākumi, taču mēs visi esam Latvija. Svarīgi, lai šīs tradīcijas noturētos, lai nepazūd, lai tās pārmanto nākamās paaudzes,” teic Inga Kokaine. ◆
