Vairāk nekā 200 gadu Pilskalnes (sendienās — Mēmeles) pagastā dievlūdzēji pulcējas Gricgales lūgšanu namā, kurš būvēts zem viena jumta ar skolu.
Vairāk nekā 200 gadu Pilskalnes (sendienās — Mēmeles) pagastā dievlūdzēji pulcējas Gricgales lūgšanu namā, kurš būvēts zem viena jumta ar skolu. Padomju laikā Gricgales luterāņu draudzei klājās grūti, taču pilskalnieši izturēja. Tagad nelielo draudzi vada zemnieku saimniecības “Grantiņi” saimniece Ineta Klimoviča.
Grib dziedāt tautastērpā
Par Gricgales lūgšanu namu un luterāņu draudzi daudz interesanta zina stāstīt gricgaliete Velta Zvirbule, kura desmit gadu bija arī draudzes vecākā.
— Ap šo ēku manas pēdiņas, šķiet, vēl var manīt kopš bērnības. Pirms gandrīz septiņdesmit gadiem es te skolā mācījos, un svētdienās arī lūgšanu namu apmeklēju, — atceras Veltas kundze.
— Lūgšanu namā līdz okupācijai bija skanīgas ērģeles, skaisti melni soli, un nams vienmēr bija dievlūdzēju pilns. Atceros, te kalpoja daudzi mācītāji. Līdz 1939. gadam vācietis Delerts, padomju laikā Stirāns un Dūmiņš. Ļoti darbīgs bija arī pērminderis Tiltiņš. Cilvēki bija labestīgi, kāds saimnieks pārdeva govi, lai lūgšanu namam nopirktu dārgu lustru.
Draudzei bija savs koris, kuru vadīja skolotājas Miezīte un Dārziņa, un dziedātājas parasti ģērbās tautastērpos. Tas bija tik skaisti, ka vēlējos ātrāk izaugt, lai arī pati varētu dziedāt.
Ziedo pat Kārlis Ulmanis
1936. gadā mūsu pagastā ieradās Kārlis Ulmanis un aplūkoja arī skolu un lūgšanu namu. Viņam nepatika, ka ēkas galā tikai viens logs, iedeva naudu, lai izcērt otru. Naudu viņš ziedoja arī tautasnama vajadzībām.
Prezidents bija ļoti vienkāršs un aprunājās vai ar katru, kuru satika.
Padzen ar suņiem
Mūsu draudzē kalpoja arī enerģiskais mācītājs Kaminskis, kurš te ieradās ap 1948. gadu. Viņš ne no viena varasvīra nebaidījās.
Piedzīvojumiem bagāta bija ziedojumu vākšana, jo nauda draudzei bija vajadzīga, lai samaksātu baznīcas nodokli, kurš nemaz nebija tik mazs. Mēs, vairāki cilvēki, gājām pa mājām un lūdzām ziedot vismaz piecus rubļus. Bija tādi, kuri mūs saprata un deva arī vairāk, bet daudzviet izdzina no sētas, suņus uzrīdīja…
Tomēr visu pacietām, lai tikai draudze saglabātos un lūgšanu namu — mūsu mazo baznīciņu — neslēgtu, — drūmos padomju gadus atminas Velta Zvirbule.
Aizkustinošās iesvētības
Gricgales lūgšanu nama sakopšanā daudz darījusi un joprojām dara gan luterāņu draudze, gan, rakstnieces Lūcijas Ķuzānes rosināta, arī vietējā sabiedrība.
2001. gadā ticīgajiem gricgaliešiem bija lieli svētki, jo mācītājs Aldis Pavlovičs lūgšanu namā iesvētīja septiņus jauniešus. Telpa atkal bija tik pilna kā sendienās — cilvēki pat kājās stāvēja.
— Tas bija tik skaisti un aizkustinoši, ka daudzi nevarēja novaldīt asaras. Tādas izjūtas pašam jāpārdzīvo, tās vārdos nevar izteikt, — saka Veltas kundze.
Mainīs logus
Gricgales luterāņu draudzē patlaban ir 20 gricgaliešu, kuri rūpējas par savu mazo baznīciņu un arī četrām kapsētām. Šogad lūgšanu namam paredzēts nomainīt logus.
— Kad logus mazgājām, baidījāmies rāmjiem pieskarties, ka neizkrīt, tāpēc tie ar steigu jāmaina, — saka draudzes vecākā Ineta Klimoviča.
Vajadzību daudz, bet pietrūkst naudas. Nav arī bagātu labvēļu, jo daudzi gricgalieši izklīduši pasaulē, bet tie, kuri dzīvo tepat, jau veci un nevarīgi. Viņiem lūgšanu nams nepieciešams dvēseles un gara stiprināšanai. Uz dievkalpojumiem, kuri notiek reizi mēnesī, cilvēki nāk pat vairākus kilometrus.
***
Izziņa.
Gricgales lūgšanu nams un skolas ēka celta 1783. gadā. Sākumā tur bija tikai skola. Barons fon Korfs ēku dāvināja zemniekiem, kad Kurzemē bija tikai deviņas tāda veida skolas. Ēkas gari izstiepto fasādi rotā smailloku logaiļu virkne, kura tapusi 19. gadsimta otrajā pusē.
Lūgšanu nams kopā ar Gricgales (Medņu) krogu un muižas centru ir Gricgales kultūrvēsturiskās ainavas sastāvdaļa. Lūgšanu nama ēkas puse nu ir atjaunota, un tajā notiek dievkalpojumi. Gricgales lūgšanu namu savlaik greznoja monumentāli alvas svečturi, kurus 1849. gadā izkala meistars Kilovskis.
