Pasakās zelta zivtiņu izvelk makšķernieki, bet Linda to “noķēra” kafejnīcā, kur strādā par bārmeni.
Tas bija pirms Jaungada, kad kafejnīcā ienāca kāds dusmīga izskata vīrs ar akvāriju un teica — dariet ar to zivi, ko gribat, kaut izcepiet! — un prom bija. Linda nolēma zivtiņu “adoptēt”, jo tā viņu apbūra ar savu skaistumu — zivtiņa patiešām bija kā no zelta. Turklāt, pakonsultējusies zooveikalā, noskaidroja, ka kopšana nav pārāk sarežģīta. Arī ūdens jāmaina tikai reizi nedēļā, pirms tam 12 stundu nostādinot. Šķiet, lielākais prieks par jauno ģimenes locekli bija Murim. Viņš stundām varēja sēdēt pie akvārija un reizi pa reizei ar ķepu pabungāt pa stiklotā trauka sienu. Reiz gan Linda pamatīgi nobijās. Viņa vannasistabā mainīja akvārija ūdeni un zivtiņu pa to laiku ielaida bļodā. Turpat grozījās arī Muris. Kad iezvanījās mobilais tālrunis, Linda devās uz virtuvi un par Muri piemirsa. Sirds vai gluži pamira, kad viņa par to atcerējās un devās uz vannasistabu. Bet ko Muris? Ar aizrautību skatījās, kā pa krānu tek ūdens. Zivtiņa bļodā viņu nemaz neinteresēja. Reiz Linda zivtiņai palūdza, lai tā piepilda kādu viņas vēlēšanos. Ticat vai ne — tā piepildījās. Varbūt, ka tā ir burvju zivtiņa?
