Zalves pagasta zemnieku saimniecībā “Skujiņas” saimnieko Vija Skujiņa. Viņa strādā ar bioloģiskajām metodēm, un galvenā nozare ir piena lopkopība.
Zalves pagasta zemnieku saimniecībā “Skujiņas” saimnieko Vija Skujiņa. Viņa strādā ar bioloģiskajām metodēm, un galvenā nozare ir piena lopkopība.
Diemžēl turpmāk saimniecību paplašināt nevarēs, jo vietējie zemes īpašnieki savu zemi pārdod uzpircējiem.
Vija Skujiņa pēc izglītības ir grāmatvede. Taču, sākoties juku laikiem, viņa sāka saimniekot pati. Zemnieku saimniecību viņa gan izveidoja nesen — 2001. gadā.
— Strādāju ar bioloģiskajām metodēm, — saka Skujiņas kundze. — Tā ir vienkāršāk. Nav nepieciešama nauda minerālmēsliem. Turklāt piena lopkopība ir piemērota nozare, lai strādātu videi draudzīgiem paņēmieniem.
Saimniecībā ir astoņas “Latvijas brūnās” šķirnes slaucamas govis un desmit jaunlopu. Vidējais izslaukums ir aptuveni 5000 kilogramu no govs gadā. Pienu nodod Rīgas piena kombinātam. Uzņēmums par piegādāto produkciju maksā regulāri. Pašlaik par “Skujiņās” izslaukto augstākās šķiras pienu maksā 17 santīmu par litru, taču samaksu jau drīzumā sola palielināt.
— Pagaidām slaucu ar rokām, — saka Vija Skujiņa. — Tas aizņem ļoti daudz laika. Gribēju nopirkt slaucamo aparātu, taču, izrādās, lai to iegādātos, jāgaida rindā. Biju aizbraukusi uz Rēzekni. Taču uzņēmumā, kur šīs iekārtas ražo, slaucamo aparātu man solīja pārdot tikai decembrī. Neko nevar darīt — jāgaida. Būvēju arī jaunu piena māju, lai varētu saimniekot atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.
Lopiem nepieciešamo spēkbarību Skujiņas kundze audzē pati. Tā ir lētāk nekā pirkt citā bioloģiskajā saimniecībā izaudzētus graudus.
— Pērku tikai dzīvnieku veselībai nepieciešamos mikroelementus, — saka saimniece.
Skujiņas kundze saimniecību labprāt paplašinātu, taču, izrādās, attīstību kavē zemes trūkums. Viņai pieder 44 hektāri zemes. Vēl 36 hektārus saimniece nomā, taču jau šobrīd zemes īpašnieki līgumu pagarināšanu atsaka un savu zemi pārdod uzpircējiem, kuri par hektāru sola vidēji 400 latu.
— Turklāt tā nemaz nav lauksaimniecībai piemērotākā zeme, — tā Vija Skujiņa. — Šī problēma ar laiku kļūs vēl aktuālāka, un saimniecības apjoma palielināšana nebūs iespējama.
