Katru gadu vienu pēc otras slēdz mazās lauku skolas visā Latvijā. Galvenokārt naudas trūkuma un nepietiekama skolēnu skaita dēļ.
Katru gadu vienu pēc otras slēdz mazās lauku skolas visā Latvijā. Galvenokārt naudas trūkuma un nepietiekama skolēnu skaita dēļ. Tā kā Zalves pagasta padome uztur divas — Sproģu un Zalves — pamatskolas, līdzīgs risinājums, iespējams, gaidāms arī Zalvē.
Zalves pagasts Aizkraukles rajonā teritorijas ziņā ir otrs lielākais. Lielu daļu pagasta teritorijas aizņem mežs. Zalves pagastā izveidojušies divi centri — Zalve un Sproģi, līdz ar to ir arī divas pamatskolas, divi klubi un divas bibliotēkas. Skaidrs, ka pašvaldībai ir grūti apsaimniekot un finansēt iedzīvotājiem nepieciešamās sabiedriskās vietas, turklāt vēl dubultā.
Zalves pamatskolas direktore Aiva Āboliņa stāsta, ka šobrīd skola gatavojas 1. septembrim. Pagājušajā mācību gadā skolā mācījās 63 bērni, internātā var uzņemt 16 bērnu, pērn pa nedēļas vidu te nakšņoja 13 skolēnu. Šogad gan Zalves, gan Sproģu pamatskolā mācīsies 57 skolēni katrā, un bērniem nodrošinās arī internātu. Grāmatvede aprēķinājusi, ka internāta uzturēšanai gadā atvēl 3600 latu.
Šogad Zalvē ir tikai divi piecus sešus gadus veci sagatavošanas grupas bērni, bet Sproģos — seši. Ja pa abiem pagasta centriem izveidotu vienu sagatavošanas grupu, tad pirmsskolas vecuma bērnu apmācībai saņemtu valsts mērķdotācijas skolotāju algām. Zalves pagasta padomes priekšsēdētāja Dzintra Noreika stāsta, ka šogad vairs nekursēs arī skolas autobuss no viena pagasta centra uz otru, kā tas bija iepriekš: “Autobuss skolēnus veda no Zalves uz Sproģiem un otrādi. No vienas puses, tas ir pagasta pienākums — nodrošināt bērniem nokļūšanu skolā, no otras — aplami braukt uz pagasta otru centru, ja skola ir bērna dzīvesvietā. Taču tā izvēlējās bērnu vecāki — lai atvases mācās tālākajā skolā. Skolas autobuss brauks tikai pa Sproģu centru. Nevienu skolu neslēgsim, taču iedzīvotājiem jāsaprot, ka nākotnē skolas “nomirs”, ja nebūs bērnu, kas tajās mācās.
