Paskrējusi vēl viena šī gada nedēļa. Tā iezīmējās gan ar lielu saslimušo skaitu, gan mājsēdes noteikšanu.Ja pirms laika šausminājāmies, ka ar koronavīrusu saslimušo skaits tuvojās simtam, tad teju mati stāvus cēlās ar 500 un 600 sasirgušajiem dienā. Pagājušajā nedēļā daždien saslimušo skaits pārsniedza pat 3000. Saslimstības ziņā dominējam ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī Eiropā.
Strauji pieaugot saslimstībai, aizvadītās nedēļas sākumā pēc deviņu stundu ilgas lemšanas Krīzes vadības padome izšķīrās par četru nedēļu ilgu “lokdaunu”, t. i., no 21. oktobra līdz 15. novembrim. Tas nozīmē, ka atvērti būs tikai pārtikas un citi pirmās nepieciešamības preču veikali, pārējie būs slēgti. Par nedēļu pagarināts skolēnu brīvlaiks, aizliegti visi kultūras, sporta un izklaides pasākumi. No plkst. 8 vakarā līdz 5 rītā noteikta stingra mājsēde, kuras laikā aizliegts pārvietoties.
Mēs stāvam kraujas malā — tik poētiski savu uzrunu sēdē sāka veselības ministrs Daniels Pavļuts. Epidemiologi jau labu laiku iepriekš brīdināja, ka nebūs labi. Vai vajadzēja gaidīt līdz pēdējam? Man kā parastam mirstīgajam ir tikai viens jautājums — kāpēc tai kraujas malai vajadzēja pietuvoties? Tagad mums ir iespēja trīcošām kājām noturēties vai krist iekšā. Kaut gan latvietis savā būtībā ir izturīga būtne — ne pirmā reize, kad jāiztur mājsēde, ne arī pirmā reize, kad jāstāv kraujas malā. Izturēs arī šoreiz. Mani gan vairāk tirda jautājums, vai ar četrām nedēļām pietiks, lai situāciju stabilizētu?
Lai arī mājsēde nav nekāds jaunievedums, tomēr arī šajā laikā policija pieķer noteikumu pārkāpējus. Pat līdz 2000 eiro paredzētais naudas sods neliek palikt mājās.
Kā parasti, stingrāku ierobežojumu laikā vēl vairāk pieaudzis neapmierināto skaits. Gan vakcinēto, gan nevakcinēto. Ne visi paspēja ziemai jakas un bikses sapirkt, jo šīs tirdzniecības vietas nu ir slēgtas. Ieviestais “lokdauns” kārtējo reizi nesagatavotus pārsteidzis uzņēmējus, kuri jau bija pielāgojušies iepriekšējiem noteikumiem. Piemēram, būvmateriālu lieltirgotājs “Depo”. Par to TV3 ziņās sašutis bija uzņēmuma pārstāvis. Uzņēmums bija spiests utilizēt ātri realizējamo pārtiku, dzīvnieku barību un augus. “Iepirkām, ticot valdības solījumam, ka vakcinētajiem ierobežojumu nebūs, un līdz ar to “zaļajā režīmā” varēsim strādāt. Kopš 11. oktobra 100% visiem klātienē strādājošiem darbiniekiem ir sadarbspējīgs sertifikāts,” pauda “Depo” mārketinga vadītājs. Uzņēmumam klātienes tirdzniecības lieguma radītie tiešie un pastarpinātie zaudējumi varētu sasniegt vismaz 5 miljonus eiro. Finanšu ministrijas šobrīd solītais atbalsts varētu būt 100 000 eiro. Protams, tādam uzņēmumam šī summa ir nenozīmīga. Bet tā jau ir tikai medaļas viena puse. Otra puse ir jautājumi, kas šajās ārkārtas situācijās atkārtojas un uz kuriem atbildes saņemt nav iespējams. Tie ir neskaitāmie “kāpēc”. Kāpēc vieni var pārdot pārtikas un higiēnas preces, bet otri nevar? Kāpēc vieni puķes var pārdot, bet otri nevar? Un tā tālāk. Vēl tik dažas dienas “lokdaunā”, taču cilvēki jau sašutuši, ka nevar nopirkt, piemēram, kurināmo. Arī pēkšņi, neparedzēti remontdarbi var pārsteigt, taču ne santehnikas preces, ne durvju slēdzenes nopirkt nedrīkst un arī meistaru, kas to salabotu, pasaukt nevar. Situācija vairs nav sveša, bet atkal kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem.
Aizvien kā karsts kartupelis mutē ir vakcinācijas un arī vakcīnu jautājums. Pēdējie dati gan liecina, ka pagājušajā nedēļā vakcinācijas temps mazliet sarucis, arī optimālā vakcinācijas aptvere vēl nav sasniegta. Pašlaik vakcinācijas kursu noslēguši 58,9% Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 12 gadiem. Ar “trešo devu” līdz šim Latvijā vakcinēti 5062 cilvēki jeb 0,26% iedzīvotāju.
Ir izskanējis viedoklis, ka starp vakcinētajiem esot maz krievvalodīgo, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku. Ļoti žēl, ka jau no gada sākuma, kopš vakcinācijas process sācies, nav atrasts veids, kā saprotamā valodā mudināt cilvēkus vakcinēties. Vai tad politiķi īstos vārdus var atrast tikai pirmsvēlēšanu laikā? Kāpēc, piemēram, “Maxima” savā reklāmā arī cittautiešu auditorijai var “aiznest” vēsti, ka, iepērkoties par 10 eiro un reģistrējot čeku, var laimēt auto? Var drukāt avīzes visās valodās, sausi fakti par vakcināciju cilvēkus neuzrunās. Ir jāmaina komunikācijas veids. Jauni cilvēki informāciju atrod internetā, veci cilvēki ir jāuzrunā katrs atsevišķi, iespējams, pat vairākkārt, jo cilvēkam ir jāsaprot, cik šajā situācijā tas ir svarīgi. Viena mana paziņa Salaspilī, esot 95 gadu vecumā, vakcināciju pieteica mājās. Meitas ģimene Īrijā izslimoja kovidu, tāpēc vakcinēties ieteica arī vecmāmiņai.
Lasot kādas Liepājas ārstes teikto, viņa ar skumjām atzīst, ka diemžēl lielākā daļa vakcinēto nevis priecājas par to, ka tā iespējams pasargāt sevi un savus tuviniekus, bet gan apmeklēt visus veikalus. Kamēr dominēs šāda apziņa, nekādi “burkāni” aptveres palielināšanai nederēs. Esmu pārsteigta par tiem vakcinētajiem, kuri sociālajos tīklos ievieto savu vakcinācijas kartīti ar vārdu, uzvārdu un vakcīnas numuru, pierakstot piebildi: “Es tikko savu dvēseli pārdevu velnam” un tamlīdzīgi. Vienīgā motivācija — nezaudēt darbu. No kurienes tehnoloģiju laikmetā tāda viduslaiku domāšana? Pat izglītotiem cilvēkiem! Zāļu nav ne vien pret kovidu, bet arī pret tumsonību. To pašu gribu attiecināt arī uz tiem, kuri par katru cenu gatavi inficēties ar koronavīrusu, lai izvairītos no potes un iegūtu sadarbspējīgu sertifikātu. Nav jābūt mediķim, lai saprastu, ka nav kritēriju, kas noteiks, kādā formā noritēs slimība! Diez vai šajā gadījumā mērķis attaisnos līdzekļus.
Arvien biežāk izpeld gadījumi ar viltotajiem Covid-19 sertifikātiem. Diemžēl arī ar pavisam bēdīgām sekām. Te varu tikai piebilst, ka atbildība jāuzņemas abām pusēm — gan tam, kurš maksāja, gan tam, kurš apliecināja vakcinācijas faktu.
Aizvadītā nedēļa pārsteidza ar lielu vēju, kas pa kādam kokam nolauza arī pilsētā. Taču nedēļas nogalē Alūksnes un Mālpils pusē dzīvojošie, uzsnigot pirmajam sniegam, izjuta ziemas elpu. Šonedēļ pulksteņus pagriezīsim stundu atpakaļ. Pagājušajā nedēļā sameklēju lielo kamolu kasti un ņēmu rokā adatas. Vēl nedēļu iepriekš adīšana pat prātā nebija. Tātad ir laiks. Izturību un veselību jums visiem!
