Grūti izlemt, kurš no šī gada notikumiem ir pats svarīgākais. Sastapti arī daudzi interesanti cilvēki, un katrs no viņiem atstājis atmiņas.
Grūti izlemt, kurš no šī gada notikumiem ir pats svarīgākais. Sastapti arī daudzi interesanti cilvēki, un katrs no viņiem atstājis atmiņas.
Taču svarīgākā no šogad gūtajām atziņām ir tā, ka laimei jau nevajag daudz. Mīļa cilvēka skatiens, labs vārds, un dzīve iegūst pavisam citas krāsas. Taču reizēm ir tā, ka ar to vien nepietiek. Ikdienas rūpes un šķietamā pelēcība gūst virsroku. Taču arī šai “pelēkajai slimībai”, izradās, ir labas zāles.
Reiz kādai kolēģei vaicāju: “Vai atceries, kad pēdējo reizi basām kājām bridi pa rasas vai lietus pielijušu ziedošu pļavu?”. Viņa mazliet samulsa un teica: “Laikam bērnībā.”. Bet tieši bērnība mums atmiņā paliek kā vislaimīgākais dzīves posms. Kāpēc? Tāpēc, ka esam tādi, kādi patiesībā vēlamies būt — nesamāksloti un gatavi darīt lietas, kuras pašiem vēlāk šķiet muļķīgas.
Pamēģiniet brist basām kājām pa tikko pielijušu pļavu! Pamēģiniet iegulties ziedošās pienenēs vai sniega kupenā! Tas nekas, ja citi varbūt pārsteigti vīpsnās, ja zem apģērba nokļūs kāda auksta ūdens lāse vai ziedputekšņus nevarēs tik vienkārši notraukt. Jūs ieraudzīsiet neparastu pasauli, kura ir tepat mums līdzās, tikai esam aizmirsuši par tās esamību.
Es šīs “zāles” izmēģināju, un, ziniet, palīdz! Tas bija Vietalvas pusē. Braucu no attālākas lauku sētas, kur intervēju kādu sievieti. Ceļš līkumoja cauri nelielai priežu audzītei, šķērsoja lielākas un mazākas pļavas. Tikko bija nolijis ražens pērkona lietus, un katras smilgas galā bija ūdens pērlīte, kura saules staros vizuļoja visās varavīksnes krāsās. Es sapratu, ka šajā mirklī nav nekā skaistāka par šīm rasas lāsītēm un smaržīgiem siltas miglas vāliem, kas veļas no tuvējā dīķa. Viss pārējais šķiet nesvarīgs. Kā apburts es basām kājām iebridu pļavā, lai mēģinātu šī mirkļa izjūtas saglabāt fotogrāfijā. Lai tās paņemtu līdzi un parādītu citiem.
Tāpat spēj apburt neliela strautiņa čaloņa un sarma uz visparastākā dadža. Pats brīnumainākais, ka šīs zāles neko nemaksā un arī ārsta recepte tām nav vajadzīga. Tikai jāiemācās tās ieraudzīt un parādīt arī citiem.
