Pēc Mērfija likuma, cilvēki bieži vien saslimst brīvdienās, un dažkārt mājās nav pat pirmās palīdzības medikamentu, kā arī aptiekas ir slēgtas. Aptaujā noskaidrots, ka 53% Latvijas iedzīvotāju vismaz daļu bezrecepšu medikamentu — pret sāpēm, drudzi un klepu — labprāt iegādātos lielveikalos vai degvielas uzpildes stacijās.
Īpaši svarīgi tas būtu lauku iedzīvotājiem, jo ne visos pagastos ir aptiekas, bieži vien līdz tām ir ļoti tālu. Arī tirgotāji vēlētos šādu iespēju, jo, piemēram, Dānijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Polijā, Zviedrijā noteiktus bezrecepšu medikamentus var nopirkt gan kioskos, gan degvielas uzpildes stacijās. Tomēr Veselības ministrija uzskata, ka medikamentu pārdošana veikalos apdraudētu cilvēku veselību, un tas jāņem vērā, domājot par likuma grozījumiem. Piemēram, cilvēki var pārsniegt dienas devu, neņemt vērā gadījumus, kad medikamentus nedrīkst lietot. Taču, arī pērkot aptiekās, var notikt tas pats, jo ne jau vienmēr farmaceiti visiem visu izstāsta un ne vienmēr cilvēki punktuāli visu ievēro.
Aptieku pārstāvji uzskata, ka farmaceitu padoms ir ļoti svarīgs, medikamenti ir jāglabā atbilstošos apstākļos, un Veselības inspekcija aptieku darbu stingri uzrauga. Turklāt bezrecepšu medikamenti aizņem prāvu tirgus daļu. Ja tos atļautu pārdot veikalos, daļa lauku aptieku neizturētu konkurenci un būtu jāslēdz. Aptieku īpašnieku asociācija to nevēlas pieļaut.
“Aizkraukles aptiekas” vadītāja Ilze Safonova saka, ka bezrecepšu medikamenti nav konfektes vai šokolāde, tiem ir noteikta iedarbība, tādēļ lielveikalos tos nevajadzētu pārdot, jo ir cilvēki, kuri tos izmanto, lai apreibinātos. Aptiekās ir limitēts zāļu skaits, ko vienā reizē drīkst izsniegt vienam pacientam. Aptiekām ir arī daudz lielāks uzticības koeficients nekā lielveikaliem, kuros varētu nokļūt viltojumi. Veikali diez vai nodrošinās atbilstošu glabāšanas režīmu, apstākļus, piemēram, dažkārt redzēti uztura bagātinātāji, kas novietoti līdzās veļas pulverim.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis teic, ka, piemēram, Vācijā bezrecepšu medikamentu tirdzniecība nav izplatīta. Viņš uzsver, ka aptiekās ir svarīga farmaceita konsultācija. Bet kas konsultēs lielveikalos?
Var, protams, piekrist, ka aptiekās ir zinoši farmaceiti, kuri konsultēs, tomēr zāļu lietošanas norādījumus var izlasīt arī instrukcijās, tajā skaitā internetā, un daudzu plašāk izplatīto medikamentu iedarbību cilvēki jau sen ir pārbaudījuši un zina, kādos gadījumos tos lietot. Piemēram, kurš gan nav dzirdējis par aktivēto ogli? Šādus — tikai pašus visnepieciešamākos — arī varētu pārdot gan lielveikalos, gan degvielas uzpildes stacijās. Tomēr, lemjot par to, vērā būtu jāņem citu valstu pieredze — gan to, kurās bezrecepšu medikamentus pārdod ārpus aptiekām, gan to, kur tas nav atļauts. Ne jau bez iemesla daļā valstu visus medikamentus atļauj pārdot tikai aptiekās.
