Lai gan Lieldienas nav mazāk svarīgi svētki par Ziemassvētkiem, tomēr apsveikuma atklātņu izvēle preses kioskos un citās tirgotavās ir krietni pieticīgāka.
Maza intereseSveicienus pa pastu, kas savulaik bija vislētākais saziņas veids un maksāja trīs kapeikas, bet Rīgā — kapeiku, jau izkonkurējuši virtuālie sakari — īsziņas, e–pasta vēstules. Kokneses grāmatnīcas pārdevēja Gunta Matisone stāsta, ka interesi par Lieldienu apsveikumiem nevar salīdzināt ar agrākiem laikiem — tos pērk ļoti maz. Pārsvarā vecāki cilvēki. Taču piedāvājums ir — veikalā var iegādāties gan atjaunotas Ulmaņlaika atklātnes, gan mūsdienīgas — pārsvarā ar zaķiem, olām, pavasara ziediem. Ar kristīgo tematiku saistītas atklātnes gan neesot nevienas — tādas bijušas Ziemassvētkos.Apsveikumus nesūtaKokneses pagasta padomes sekretārei Dzintrai Krišānei jautāju, vai pašvaldības iestāde sadarbības partneriem sūta apsveikumus Lieldienās? — Nē, mēs apsveikumus sūtījām tikai Ziemassvētkos. Grūti gan prognozēt, kā būs šogad — varbūt pašiem būs jāzīmē, — ironiski bilst pagasta padomes sekretāre. Savukārt Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska stāsta, ka Lieldienās nekad nevienam nav sūtījuši apsveikumus, šogad taupības dēļ nav sūtījuši pat Ziemassvētkos, vien virtuāli apsveikuši sadarbības partnerus. Arī Ainas kundze pati pa pastu tos nesūtot — ērtāk to izdarīt portālā draugiem. lv, tad var izmantot nakts stundas un nav jāuztraucas, lai neaizmirstu apsveikumu iemest pastkastītē…“Staburaga” redakcija Ziemassvētkos parasti saņem vairāk nekā 100 apsveikumu, līdz vakardienai esam saņēmuši vienu (!) pašgatavotu Lieldienu apsveikumu.Mazliet no vēstures Līdz Pirmajam pasaules karam apsveikuma kartītes ieveda no Skandināvijas valstīm un Vācijas. Latvijā Lieldienu apsveikuma kartītes sāka izgatavot pagājušā gadsimta 20. gados. Dažās atklātnēs pavīdēja arī tautiski un patriotiski motīvi, piemēram, sarkanbaltsarkanais karogs ir ne tikai 1922. gadā mākslinieka Indriķa Zeberiņa darinātā apsveikumā, bet arī 80. — 90. gadu mijā veidotā apsveikumā. Gadu gaitā atklātnēs redzamā Lieldienu simbolika nav mainījusies. Retāk atklātnēs redzami jēriņi ar ganu. Aizkraukles, Bebru, Kokneses katoļu draudzes prāvests Viktors Stulpins stāsta, ka tā ir līdzība no Jaunās Derības, kur attēlots Labais gans ar jēriņu, t. i., cilvēku. Ola — tautas tradīciju simbols, jaunas dzīvības sākums. Zaķi — pavasara un jaunas dzīves vēstneši. Lieldienu zaķis ir simbols, kas radies jau pirms kristietības. Tā kā truši un zaķi ļoti ātri vairojas, viņus uzskatīja par jaunas dzīves simbolu. Cāļi — dzimuši no olas, viņi ir olas dzīvības noslēpums. Prāvests Viktors Stulpins stāsta, ka viņš šogad pirmo reizi izmēģinās apsveikumu radiem Polijā sūtīt virtuāli. Vienā no Aizkraukles dievnamiem šogad varēja nopirkt 50 Lieldienu atklātņu un visas ir pārdotas.
