Kad Lieldienu rītā saulīte būs aiztecējusi līdz Vietalvas pagasta “Stabiņiem”, kur dzīvo Kūlīšu ģimene, tās mazākie pārstāvji Salvijs un Endijs katrs ar savu groziņu dosies meklēt krāsainas olas, kuras mājas apkārtnē ar vecāku ziņu paslēpis zaķis.
Pirms Lieldienām “Staburags” viesojās Pļaviņu novada Vietalvas pagastā un ar Kūlīšu ģimeni runājās par dzīvi laukos un arī par gaidāmajiem svētkiem.
Vajag iet un darīt
Sarmīte ir vietalviete, šajā pagastā ir viņas dzimtas mājas. Te dzimusi, augusi, mācījusies Odzienas skolā. Savu Jāni, kurš ir viesītietis, viņa satika Jēkabpilī, kur toreiz abi strādāja. 2010. gadā viņi no Jēkabpils pārcēlās uz Vietalvu un apmetās uz dzīvi “Stabiņos”, kur agrāk saimniekoja Sarmītes vecvecāki. Jāvārdu viens otram viņi teica nākamajā — 2011. gada — vasarā, bet 2012. gadu sagaidīja jau trijatā ar pirmdzimto Salviju. 2015. gada vasarā — tūlīt pēc Jāņiem — Kūlīšu ģimenes vīru saime pamatīgi nostiprināja savas pozīcijas: Salvijam un Jānim bija pievienojies pastarītis Endijs.
Kūlīši savu ikdienu bez darba nespēj iedomāties, un ne viens, ne otrs, rokas klēpī salikuši, nevar nosēdēt. Vajag iet, kaut ko darīt, un laukos nekad darbu netrūkst. Sarmīte pašlaik ir mājsaimniece, Jānis algotu darbu strādā uzņēmumā Klintaines pagastā.
“Kad sākām dzīvot “Stabiņos”, tūlīt iegādājāmies vistas,” stāsta Sarmīte. Iekopa dārzu, apkārtni, paremontēja māju. Darbs ar lopiem Sarmītei nav svešs, jo mammai vienmēr bijušas govis, cūkas, vistas. “Man patīk visu izmēģināt. Esam audzējuši arī pīles un zosis. Tomēr esam apstājušies pie vistām. Ganāmpulku regulāri papildinām. Pērkam jaunputnus un vistas, arī pašu vistām izdevies izperēt cālīšus. Šobrīd gādājam par 30 dējējām.”
Taču vistas nav vienīgā dzīvā radība “Stabiņos”. Diendienā aprūpē arī garaušu saimi.
Kā izlēma audzēt trušus? Viens no iemesliem, lai visu laiku būtu svaiga gaļa, ko pašiem lietot uzturā. Sākumā viena kaimiņiene atvēlēja trušu meiteni, tad tika sagādāts trušu paps. Pašlaik kopā ar mazuļiem ir ap 40 garaušu. Bija laiks, kad turēja pat 80 trušus. Pieredze rāda, ka visizturīgākie un veselīgākie ir dažādu šķirņu jaukteņi. Tīršķirņu eksemplāri ir ļoti reti, jo diemžēl viņi ir vārgāki. Lai arī kā patīk, taču prieks ir īss un ātri nākas šķirties. Lai pasargātu no slimībām, garaušus tur saimniecības ēkā. Sarmīte stāsta, ka viņai patīk auntruši, taču attēlā redzamais ir Lielais sudrabotais. Interesanti, ka šīs šķirnes truši piedzimst melni un pamazām kļūst gaišāki, līdz iegūst sudrabainu pelēcīgumu.
Šogad mēģinās ko jaunu
Ja ir vistas, kas olas dēj, un truši, kas tās “sanes”, nevaram neparunāt par Lieldienām.
Sarmīte stāsta, ka pirms Lieldienām abas ar mammu “Aizpurvju” pļavās meklējušas dažādas lapiņas, ko izmantot olu dekorēšanai. Tradicionāli olas krāsojušas sīpolmizu novārījumā. Mēģināts krāsot arī siena smeltē, iznākušas sūnu zaļas nokrāsas. Arī Jānim bērnības Lieldienas līdzīgi aizritēja Viesītes pusē.
Kā pavasara saulgriežus svin tagad, kad aug savi bērni? Arī tagad vispirms tiek meklētas dažādas lapiņas. Iepriekšējā vakarā olas sagatavo krāsošanai. Lapiņas piestiprina olām, un tās nokrāso sīpolmizu novārījumā. Vai kādreiz arī paeksperimentē? Sarmīte teic, ka viengad pievienojusi briljantzaļo šķīdumu un olām starp sarkanbrūnajiem toņiem bija arī zaļgana nokrāsa. Šogad Sarmīte bez tradicionālā paņēmiena grib pamēģināt olas izdaiļot dekupāžas tehnikā. Ideja esot noskatīta “Facebook” lapā.
Ģimene noteikti
šūposies!
Olas Sarmīte krāso svētdienas rītā un atdod zaķim, lai tas godam veic svētku misiju. Tā kā teritorija ap māju plaša, tad garausim ir, ko nopūlēties, kamēr noglabā visas olas, tajā skaitā arī šokolādes. Savukārt Endijam un Salvijam Lieldienu rīts sākas ar olu meklēšanu. Katrs meklē savā vietā. Kad visas uzietas, tad dodas istabā un rāda, ko katrs atradis. Olas tiek kārtotas traukā, ko katru gadu izrotā citādi. Arī bērza zariņus laicīgi izplaucē, ko rotā ar dekoratīvajām oliņām un cālīšiem. Un tad jau ir laiks sēsties pie svētku galda un sākt kaulēšanos ar olām. Kad brokastis ieturētas, obligāti vajag izšūpoties, lai vasarā odi nekostu. Savu šūpoļu “Stabiņos” nav. Agrāk šūpoties devās uz rotaļu laukumu pagasta centrā. Koronavīrusa dēļ rotaļu laukumos nedrīkst pulcēties, taču Kūlīši ir apņēmības pilni, ka gan jau kaut ko izdomās un izšūposies! ◆
