Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistiem bija iespēja piedalīties Ārlietu ministrijas (ĀM) rīkotajā seminārā, kurš divas dienas norisinājās Rīgā. Varējām uzzināt par ārpolitikas aktualitātēm — Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, Latvijas un Gruzijas attiecībām, aktualitātēm Eiropas Savienībā (ES). Šādus seminārus reģionālajiem medijiem ĀM rīko regulāri, veicinot izpratni par ārlietām.
Kohēzijas fondu
nauda ir vajadzīga
Nākamajā ES finanšu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam izvirzītas vairākas prioritātes, kuras ir saistošas arī Latvijai. Viena no galvenajām, kas var ietekmēt Latvijas turpmāko attīstību, ir kohēzijas politikas nākotne. Kohēzijas fondu nauda jaunajām dalībvalstīm ir viens no svarīgākajiem finanšu avotiem. Savukārt daudzu veco dalībvalstu pārstāvji uzskata, ka šāds finansējums ES valstīs vairs nav vajadzīgs. “Šī ir viena no Latvijas prioritārajām tēmām, kura jārisina ES, un mēs centīsimies panākt, lai kohēzijas politika darbotos arī turpmāk,” saka ES direkcijas vadītāja Ilze Juhansone.
Prioritāte nākamajā plānošanas periodā ir arī enerģētikas politika, par kuru nākamā lielā diskusija paredzēta 2011. gada februārī, kad tiksies ES dalībvalstu vadītāji. Liela uzmanība tiks pievērsta arī izglītības un zinātnes politikai. “Galvenais, kā veicināt to, lai ES vairāk cilvēku iegūtu augstāko izglītību laikā, kad daudzi neiegūst pat pamatizglītību,” teic Juhansones kundze.
Vēl viena no prioritātēm nākotnē būs nabadzības līmeņa mazināšana.
Palielinās
pieprasījumu skaits
Galvenie ĀM darbības uzdevumi ir: Latvijas pasu īpašnieku aizstāvība ārzemēs, vīzu izsniegšana Latvijas pārstāvniecībās. Statistika liecina, ka 2010. gada pirmajos trijos ceturkšņos izsniegtas 2886 atgriešanās atļaujas, tas ir, par 36% vairāk nekā pērn. Visvairāk atgriešanās atļauju izsniegts Lielbritānijā — 1457 un Īrijā — 416.
Pērn pieaudzis sniegto pakalpojumu apjoms visās Latvijas ārvalstu pārstāvniecībās. Šīgada novembrī par 47% pieaudzis izsniegto vīzu skaits. “Šogad saņemti 10 924 vīzu pieteikumi, savukārt pērn — 7452. Vīzu nodevās šīgada novembrī iekasēti 277 356 lati. Šī nauda nonāk valsts, nevis ĀM budžetā,” stāsta ĀM Konsulārā departamenta direktore Zanda Grauze.
Latvija, visticamāk, tuvākajā laikā savu pārstāvniecību skaitu pasaulē nevarēs palielināt, tiek meklēti citi risinājumi. Latvijai pašlaik ir noslēgti astoņu vīzu pārstāvniecības līgumi Šengenas dalībvalstīs, savukārt Latvija pārstāv septiņas Šengenas līguma dalībvalstis.
Ieviesīs e–anketu
“Lai atvieglotu Šengenas vīzas saņemšanu Krievijā un Ukrainā, Latvijas vēstniecība noslēgusi līgumu ar kurjerpasta kompāniju “Pony Express”, ” stāsta Grauzes kundze. “Tas nozīmē, ka cilvēki no attālākiem Krievijas un Ukrainas reģioniem vīzas varēs noformēt, nedodoties uz vēstniecību.” Krievijā pašlaik darbojas 43 “Pony Express” filiāles, bet Ukrainā sešās pilsētās — Doņeckā, Dņepropetrovskā, Odesā, Harkovā, Ļvovā un Simferopolē.
Jauninājums ĀM darbībā būs arī tas, ka no nākamā gada tiks ieviesta e—anketa, kas atvieglos dokumentu iesniegšanu un ievērojami saīsinās dokumentu apstrādes laiku. Savukārt no 5. aprīļa klientiem būs tiesības pārsūdzēt Šengenas vīzas atteikumu, līdz šim tādas iespējas nebija.
Pirmdienās arī pagarināts apmeklētāju pieņemšanas laiks, turpmāk tas būs līdz pulksten 19, ieviesta iespēja norēķināties ar maksājumu kartēm un internetbankas starpniecību. Saīsināti dokumentu apstrādes termiņi — steidzamā kārtā vienā dienā, parastajā kārtībā — trijās dienās. “Tas atvieglos gan mūsu, gan klientu ikdienu,” uzsvēra Grauzes kundze.
Mazina legalizācijas prasības
Vēl viens būtisks jaunums ir tas, ka Latvija pagaidu kārtībā no šīgada 31. oktobra sāka piemērot “Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas kopienu dalībvalstu starpā”. Tas nozīmē, ka valstīs, kuras pievienojušās šai konvencijai, publiskie dokumenti (izglītības dokumenti, dzimšanas apliecības u. c.) vairs nebūs jāapstiprina pie notāra. Konvencijai pašlaik pievienojušās Beļģija, Dānija, Francija, Īrija, Itālija un Latvija. Ar Lietuvu un Igauniju ir panākta trīspusējā vienošanās par savstarpēju legalizācijas prasību atcelšanu.
Tiem, kuri izbrauc no valsts, jāzina, ka ĀM darbojas bezmaksas konsultāciju tālrunis 80005905 (tikai Latvijā). Ir arī tālrunis 371 2928 7398, kuram var zvanīt, ja gadījusies ārkārtas situācija.
