Kamēr dārzi atpūšas ziemas miegā, zaļumu audzēšanai varam iekārtot mazo palodzes dārzniecību.
Kamēr dārzi atpūšas ziemas miegā, zaļumu audzēšanai varam iekārtot mazo palodzes dārzniecību. Protams, lociņu tik daudz, cik būtu nepieciešams ziemas patēriņam, neizaudzēsim, bet dažiem sīpoliem ar lokiem palodzes dārzniecībā vajadzētu vietu atrast, jo kāds lociņš, ko piegriezt buljonam, mērcei, kartupeļiem, noder aizvien. Tāpat arī palodzes dārzniecībā vajadzētu būt diviem podiņiem — vienā būtu jāaug selerijām, otrā — pētersīļiem. Un kur tad vēl iespēja izdiedzēt dažādus našķus pašiem!
Sīpolloki
* Loku dzīšanai piemērotas vairākcerojošās sīpolu šķirnes ar nelieliem sīpoliem.
* Kastītē sīpolus stāda cieši vienu pie otra tā, lai tie būtu 1 līdz 2 cm zem augsnes.
* Sīpoli ātrāk dzīs lokus, ja pirms stādīšanas pāris nedēļu tos sildīs +18 grādu temperatūrā.
* Pirms stādīšanas sīpoliem nogriež virsotni un 24 stundas mērcē kālija permanganāta šķīdumā.
* Sīpoli labi augs arī, ielikti stikla traukā ar ūdeni. Trauks jāizvēlas tāds, lai kaklā tam būtu sašaurinājums un sīpols “sēdētu”, tas ir, ūdenī būtu tikai tā saknes. Sīpols dzīs lokus, caur stikla sienām būs redzamas arī sīpola saknes. Viss kopā tas virtuvē varētu būt interesants dekors. Vien jāatceras, ka stikla traukā sīpolam katru dienu nepieciešams mainīt ūdeni.
Pētersīļi
Pētersīļu steidzināšanai podiņā labi var izmantot mazākas, ne tik kvalitatīvas saknes. Tās podiņā var stādīt blīvi vienu pie otras. Lielākais zaļo lapiņu daudzums pētersīļiem būs februārī un martā.
Selerijas
Podiņā iespējams audzēt arī selerijas. Tāpat, cik nu palodzes dārzniecībā telpa atļauj, podiņos var stādīt garšaugus: baziliku, pupumētru, majorānu, lupstāju u. c.
Lapu sinepes
Ziemas mēnešos lapu sinepes var audzēt uz palodzes. Dīgstus iespējams izmantot jau dīgļlapu fāzē. Lai dīgstus izaudzētu, uz lēzena šķīvja uzklāj filtrpapīru. Šķīvī ielej ūdeni tā, lai filtrpapīrs samirkst, bet lai uz tā uzbērto sēklu virsma būtu virs ūdens līmeņa. Tādējādi sēklām piekļūs gaiss. Tomēr jāuzmanās, lai filtrpapīrs nepārsniegtu tasītes malas, jo tad sējums ātri izsusēs un ūdens pa filtrpapīru būs uzsūcies un nopilējis ārpus tasītes. Lai aizkavētu ūdens iztvaikošanu, trauku var pārsegt ar kādu citu tasīti vai trauciņu. Kad sēklas sadīgušas, segums jānoņem un trauks jānovieto gaismā. Pēc trim četrām dienām izveidosies blīvs zelmenis. Ar asu nazi to nogriež līdz sēklām (var ēst arī ar visām sēklām, ja tās nav kodinātas). Zaļums ir garšīgs uz sviestmaizes, to var izmantot ēdienu rotāšanai. Lapu sinepes ir bagātas vitamīniem un minerālvielām — kalciju, dzelzi.
Diedzētava
Lai ierīkotu diedzētavu, ņem dziļāku trauku ar ūdeni. Tajā ieliek dēlīti, uz kura diedzē sēklas tāpat kā uz papīra. Pēc dīgstu nogriešanas no dēlīša sēklas notīra, un uz tā no jauna var sēt. Dažkārt iesaka dēlīti apklāt ar samitrinātu filtrpapīru un uz tā sēt sinepes vai kressalātus. Ja izmanto vairākas šādas diedzētavas, var ierīkot zaļumu konveijeru.
Kressalāti
Kressalāti ir visātraudzīgākais dārzenis. To var audzēt visu gadu. Kressalāti ir bagāti vitamīniem un minerālvielām, ar pikantu un atsvaidzinošu garšu. Tos liek uz sviestmaizēm, var pievienot citiem salātiem. Kressalāti veicina vielmaiņu. Tos var lietot dīgļlapu fāzē. Ražu var iegūt 10 līdz 15 dienu pēc sadīgšanas. Kressalātus var audzēt tāpat kā lapu sinepes, bet var arī audzēt kastītēs, kurās iebērta 3 cm bieza augsnes kārta.
