Šonedēļ Skrīveros pie Pētera Jansona ciemojās tālu ceļu braukušie Ventspils novada Puzes pagasta Stiklu internātpamatskolas bērni. Viesiem bija sarūpētas dažādas nodarbes — radošās darbnīcas, vizināšanās zirga pajūgā, saimniecības apskate un našķošanās ar Skrīveru mājas saldējumu.
Skrīverieša un kurzemnieku draudzība aizsākusies pirms aptuveni sešiem septiņiem gadiem, laikā, kad Pēteris Jansons vēl strādāja Skrīveru sociālās aprūpes centrā “Ziedugravas”. “Darba darīšanās nācās būt Kurzemē un nokļuvu arī Stiklu internātpamatskolā. Tā ir ļoti skaistā vietā — mežā, līdzās ezeri, purvs,” stāsta Pēteris Jansons. “Satiekot šīs grupiņas bērnus, pie kuriem ciemiņi brauc ļoti reti, pie dažiem nekad, sajutu no viņiem starojam tādu mīlestību! Un, bērniem jautājot, kad vēl atbraukšu, apsolīju apciemot vēlreiz.”
Tā tas pamazām iegājās. Pirmos gadus uz Stikliem braukts Ziemassvētkos, Lieldienās, arī vasaras sākumā, bet pēdējos trīs gadus ciemiņi uzņemti arī paša mājās Skrīveros. Ciemoties tukšām rokām Pēteris Jansons nekad nebrauc, vienmēr tiek sagādātas kādas dāvaniņas. “Sarūpējam, ko varam. Katram bērnam prieks par to, ka tieši viņam ir sagādāta paciņa, prieks to atvērt,” stāsta skrīverietis. “Patiesībā jau viņiem netrūkst nekā no materiālām lietām, visvairāk bērniem vajadzīga uzmanība, saskarsme un sirds mīlestība.”
Stiklu internātpamatskolas direktora vietniece Mārīte Pētersone atzīst, ka ekskursijas un izbraukumi bērniem nav retums, taču šāda regulāra ciemošanās un draudzība gan ir tikai viena. Trijos ciemošanās gados Skrīveru tuvējā apkaimē apskatīti vietējie uzņēmumi, pabūts arī Kokneses pusē, Likteņdārzā. Šajā reizē bērni Skrīveros apskatīja arī kureliešu piemiņas akmeni. “Tas mums ir īpašs, jo Latvijā ir tikai pāris kureliešu piemiņas vietu, mūsu pagastā ir viena no tām,” teic audzinātāja Ilze Eniņa. “Mūsu bērni šo piemiņas vietu kopj un ir ļoti patriotiski noskaņoti.” Kopā ar audzinātāju Ilzi bērni strādā gan paši savā mazdārziņā un siltumnīcā, gan dodas sēņot un ogot. Arī pirms braukšanas uz Skrīveriem viņi devās uz mežu sagādāt ciemkukuli — brūklenes.
Puzes pagastu no “Zaļās zemes” šķir aptuveni 250 kilometru, taču attālums nav šķērslis. “Ceļā mums ir vairākas pieturas, arī apskates objekti. Šoreiz atceļā plānojam iegriezties Skultes lidlaukā,” noteic Mārīte Pētersone. “Uz Skrīveriem brauksim, kamēr vien Pēteris aicinās. Viņš vienmēr izdomā kaut ko interesantu, un šie ir bērni, kuri ar prieku pieņem visu, ko viņiem dod.” ◆
