Valsts ugundzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles rajona brigādes statistika liecina — visvairāk ugunsgrēku Aizkraukles rajonā izceļas kūlas dedzināšanas rezultātā.
Valsts ugundzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles rajona brigādes statistika liecina — visvairāk ugunsgrēku Aizkraukles rajonā izceļas kūlas dedzināšanas rezultātā. Tādēļ darba ugunsdzēsējiem visvairāk ir pavasarī, kad svilina kūlu.
VUGD Aizkraukles rajona brigādes komandieris Genādijs Razmislovs informē, ka kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izcēlies 130 ugunsgrēku jeb 56 procenti no visiem 232 Aizkraukles rajonā reģistrētajiem ugunsgrēkiem. Klāt marts, un ugunsdzēsēji ar bažām gaida sniega nokušanu — šogad prognozē ne mazāku skaitu kūlas dedzināšanas gadījumu.
— Nule pieņemtie jaunie ugunsdzēsības noteikumi paredz, ka zemes īpašniekam vai valdītājam jānodrošina, lai viņa teritorijā nededzinātu kūlu, tas ir, viņam jānopļauj zāle, jāsakārto īpašums. Tomēr nav garantijas, ka šīs prasības atturēs no dedzināšanas, — pauž Genādijs Razmislovs.
Kaut kūlas dedzināšana nerimst, samazinās ugunsgrēku skaits citos objektos. Piemēram, dzīvojamajās mājās un saimniecības ēkās 2003. gadā izcēlušies 59 ugunsgrēki, bet 2002. gadā — 64. Turpretī uguns radītie materiālie zaudējumi arvien pieaug, pērn sasniedzot 94 tūkstošus latu.
— Ugunsgrēkiem “visbagātākais” ir Aizkraukles novads, kur aizvadītajā gadā notika 45 ugunsnelaimes, — stāsta Genādijs Razmislovs. — Izcēlusies arī Koknese — tur svilis 33 reizes.
Palielinājies arī bojāgājušo skaits — 2003. gadā ugunī un dūmos miruši pieci cilvēki, gadu iepriekš — divi.
Arī šis gads ugunsdzēsējiem sācies aktīvi — janvārī Aizkraukles rajonā notikuši deviņi ugunsgrēki, kuros radīti 12 tūkstošu latu lieli zaudējumi. Janvārī lielākais ugunsgrēks izcēlās Koknesē, kur izdega vairākdzīvokļu māja. Februāris salīdzinoši bija mierīgāks, reģistrēts vien pāris ugunsgrēku.
