2004. gada deviņos mēnešos Latvijā reģistrēts 600 pirmreizējo arodsaslimšanas gadījumu, t. i., par 44% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Turklāt vienam cilvēkam nereti konstatētas vairākas saslimšanas.
2004. gada deviņos mēnešos Latvijā reģistrēts 600 pirmreizējo arodsaslimšanas gadījumu, t. i., par 44% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Turklāt vienam cilvēkam nereti konstatētas vairākas saslimšanas.
Salīdzinot ar 2003. gada deviņiem mēnešiem, šogad par 40% pieaudzis arodslimnieku skaits darbojošos uzņēmumos un par 82% uzņēmumos, kuri likvidēti vai pārtraukuši darbību. No 2004. gada Valsts darba inspekcija (VDI) pārbauda tikai reāli darbojošos uzņēmumus.
48% arodslimnieku strādājuši sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, 27% — akciju sabiedrībās, 12% — pašvaldību uzņēmumos.
Arodslimnieku dzimuma un vecuma struktūra rāda, ka 58% saslimušo ir sievietes. Visvairāk arodslimību konstatēts nodarbinātajiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem — 41%, no 45 līdz 54 gadiem — 37%, no 35 līdz 44 gadiem — 13%.
Visvairāk arodslimību apstiprinātas darbiniekiem ar darba stāžu no 36 līdz 40 gadiem, no 21 līdz 30 gadiem (27%) un no 31 līdz 35 gadiem (22%).
Analizējot arodslimības, redzams, ka lielākā arodslimību grupa ir skeleta—muskuļu—saistaudu sistēmas slimības (35%). To cēloņi: darba vides risks, fiziskas pārslodzes, nelabvēlīgs mikroklimats. Novērtējot fiziskās pārslodzes risku, problēmas darba devējiem rodas tajos gadījumos, kad darbs nav saistīts ar smagumu pārvietošanu, celšanu, noturēšanu, bet, kad “smagums” nav ieraugāms — darbs piespiedu pozās, lokāls muskuļu grupu sasprindzinājums. Šo slimību diagnostika ir novēlota, un laikus neveic rehabilitācijas pasākumus, jo darba devēji ne vienmēr nosūta darbiniekus obligātajām veselības pārbaudēm.
Otra lielākā grupa ir nervu sistēmas slimības — 28% no reģistrētajām arodslimībām. Tās piemīt dažādu profesiju pārstāvjiem, kuri ilgstoši strādājuši lokālās vibrācijas, pirkstu un plaukstas statiskās pārslodzes un vienveidīgu kustību ietekmē.
Trešā lielākā arodslimību grupa ir saindēšanās — 19% no apstiprinātajām arodslimībām. Vibrācijas slimība reģistrēta dažādu transporta līdzekļu vadītājiem, pārsvarā traktoristiem.
Analīze rāda, ka 56% no valstī reģistrētajiem arodslimniekiem ir Rīgā un Rīgas rajonā.
Tāpat kā iepriekšējā gada deviņos mēnešos, visvairāk saslimušo ir apstrādājošā rūpniecībā — 28%, transporta un sakaru nozarē — 23%, veselības un sociālajā aprūpē — 18%, lauksaimniecībā — 8%, izglītībā un būvniecībā — 6%.
***
Fakts.
Aizkraukles rajonā ar arodslimībām pārsvarā slimo 50 gadu vecumā. 2003. gada deviņos mēnešos bija divi arodslimību gadījumi, šogad — septiņi. Pērn abi bija autovadītāji, šogad — traktoristi (4), medicīnas darbinieki (2) un viena audēja rūpnīcā.
Pērn viena bija skeleta muskuļu saslimšana, otra — vibrācijas slimība. Šogad — trīs vibrācijas slimnieki, pa vienai — skeleta muskuļu, elpošanas sistēmas, perifēro nervu saslimšanai un infekcijai.
