Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” visu vasaru būs apskatāma izstāde “Darbs un maize”. Tās devīze: “Kur gardas lietas galdā liek, tur dzīve smaidīdama iet!”.
Gādāt dienišķo maizi ir bijis aktuāli visos laikos. Mūsdienās, kad pēc pārtikas dodamies nevis uz pagrabu vai klēti, bet uz lielveikalu, esam secinājuši, ka pats gardākais tomēr ir mūsu zemītē audzētais. Rodas interese par ekoloģiski tīru, pašu audzētu un sagatavotu pārtiku, saimniekošanu mājās, pēc senām receptēm. Šādā noskaņā arī tapusi muzejā apskatāmā izstāde.
Ceļš līdz klaipam galdā
Tajā centāmies parādīt gan latviešu tradicionālo virtuvi, gan 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta pirmās puses moderno virtuvi. Tā kā līdz pat 20. gadsimta sākumam visus produktus ieguva galvenokārt pašu saimniecībās, izstādē redzami darbarīki un sadzīves priekšmeti, kuri izmantoti pārtikas ieguvei, pārstrādei un glabāšanai.
Mūsu senču uztura pamatā bija pašcepta rupjo rudzu miltu maize un dažādi vārīti ēdieni, galvenokārt putras, pākšaugi, sakņu un dārzeņu viras ar piena, gaļas vai tauku piedevām. Uztura papildināšanai arī medīja, zvejoja, lasīja ogas un sēnes. Par latviešu īpašo attieksmi pret maizīti un tās gatavošanā ieguldīto darbu liecina arī vairākas mutvārdu vēstures liecības. Izstādē apskatāmas dzirnavas, sieti, muldiņas (abras), lizes, tā mūsdienu cilvēkam, kurš maizi pērk lielveikalā, ļaujot apjaust, kāds darbs ieguldīts līdz brīdim, kad maizes kukulītis nonāk galdā.
Katram gadalaikam savi ēdieni
Ikdienā latviešu ēdiens bija vienkāršs. Citādi bija svētkos, kad galds bija bagātīgi klāts. Kā latviešu tradicionālajiem svētkiem, tā to ēdieniem ir sezonāls raksturs. Vasarā vairāk dzēra pienu, ēda sieru un sviestu, jo tie bija tradicionālie Jāņu ēdieni. Savukārt rudens un ziemas sezonai raksturīgas putras, gaļa, dārzeņi. Miķeļos un Ziemassvētkos galdā lika māla bļodas un ēda ar koka karotēm.
19. un 20. gadsimta mijā, pieaugot zemnieku turībai un izglītības līmenim, lauku saimniecībās pamazām ieviesa pilsētas modi. Veidojoties galda klāšanas kultūrai, no muižām aizgūtā vācu virtuve kļuva moderna, tāpēc izstādē redzams bagātīgs tā laika trauku un galda piederumu klāsts. Savukārt 19. gadsimta otrajā pusē, 20. gadsimta sākumā un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā akcentēja latvisko virtuvi, racionālu ēdienu izmantošanu.
Sedziņas, dvieļi, priekšauti
Latviešu virtuves interjeram bija raksturīgi izšuvumi, kas liecināja par čaklas saimnieces daudzpusīgajām prasmēm. Tie rotāja galdus, plauktus un logus, bet krāšņi izšūts priekšauts — pašu saimnieci. Muzejā eksponētajā izstādē redzami dažādi šo izšuvumu paraugi.
Latviešu virtuves sastāvdaļa bija arī dažādas pavārgrāmatas, kas sniedza informāciju ne tikai par ēdieniem, bet arī par virtuves piederumiem un galda klāšanas kultūru. Interesenti varēs apskatīt muzeja krājumā esošo plašo pavārgrāmatu klāstu, bet katrs apmeklētājs saņems pārsteiguma dāvanu — īpašu sendienu recepti.
