Ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā pēc neatkarības atgūšanas 31. oktobrī ielās var sastapt cilvēkus, kas pulcējas, lai atzīmētu Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Helovīnu. ASV, no kurienes Eiropa pārņēmusi mūsdienu Helovīna svinēšanas praksi, 31. oktobra vakaru sagaida ar vērienu.
Bērni un pieaugušie ģērbjas visādu mošķu, iet no mājas uz māju diedelēdami saldumus, un, ja tos nedod, tad nama īpašnieks tiek izjokots. Ziemassvētkos mājās tiek rotāta eglīte, bet Visu svēto dienas priekšvakarā pie namdurvīm novieto izdobtu ķirbi, tajā ievieto svecītes, tāpat visur ir raganu un melnu kaķu attēli vai figūriņas. Cilvēki labprāt klausās spoku stāstus, zīlē nākotni, pat dodas uz ”spoku apsēstiem” namiem. Kopumā šie svētki ir jautrs pasākums, pret ko gan iebilst daļa kristiešu, jo uzskata, ka Helovīns saistīts ar sātana un dēmonu pielūgsmi. Pats vārds ”Helovīns” (Halloween) radies katoļu baznīcas ietekmē no nepareizi saīsinātā nosaukuma ”Visu svēto diena” (All Hollows Day), kas bija katoļu svētki par godu svētajiem un ko atzīmēja 1. novembrī. Tikām 5. gs. p. m. ē. ķeltiskajā Īrijā 31. oktobrī beidzās vasara un 1. novembrī sākās jaunais gads. Šos svētkus ķelti dēvēja par Sauenu (Samhain), un tā bija vissvarīgākā diena gadā. Līdzīgi seno latviešu tradīcijām arī ķelti svētku svinēšanu sāka jau iepriekšējā vakarā.
