Šodien 70 gadu jubileju svin klintainiete Gaida Poļavina. Gaidas kundze visu dzīvi pavadījusi Klintainē, te kopā ar vīru izaudzinājuši dvīņus — dēlu un meitu — un vēl joprojām saimnieko savā īpašumā.
Gaida Poļavina dzimusi Klintaines pagastā, beigusi Pļaviņu astoņgadīgo skolu un pēc tam sākusi strādāt kolhozā. “Man nebija tādu apstākļu, lai mācītos tālāk. Tēva vairs nebija, māte viena un vēl slima māsa, vajadzēja strādāt. Kādreiz tepat netālu no mājas bija dārzniecība, tagad tās sen vairs nav, tur arī sāku strādāt,” stāsta Gaidas kundze. “Visu dzīvi bijis smags darbs — gan dārzniecībā, gan kādu laiku fermā, slaucot govis un barojot teļus. Tā mans mūžs te pagājis.”
Joprojām saimnieko
Poļavini kopj savu saimniecību, kurā ir trīs govis, cūkas, 30 vistu un astoņi hektāri zemes. Lai paspētu paveikt visus saimniecības darbus, Gaidas kundze ceļas jau piecos rītā. “Nekādas vajadzības pēc saimniecības nav, visu nepieciešamo arī bērni varētu sagādāt. Dēls brauc jūrā, meita strādā ir skolotāja, bet bez darba nevaru, pierasts strādāt,” saka Poļavinas kundze. “Bet es nesūkstos, ja tikai būtu veselība, tad dzīvot var.” Kādreiz Gaidas kundze audzējusi puķes, bet tagad vairs nejūtas tik stipra, lai nodarbotos ar šo vaļasprieku.
Gaidas kundze pārdzīvo, ka jaunie aiziet no laukiem un visu savulaik uzcelto laukos izsaimnieko. “Kādreiz te bija daudz jaunu cilvēku, tagad tikai vecīši palikuši. Oliņkalnā notika lielas balles, kur pulcējās daudz cilvēku,” saka jubilāre. “Arī dārzniecības siltumnīcas, kur kādreiz strādāju, tagad sagriež un nodod lūžņos. Vai asaras acīs, tur tik daudz darba un spēka bija ieguldīts, tagad tikai stikli pa zemi mētājas, nevienam tie nav vajadzīgi.”
Iepazīstas ballē
Tieši Oliņkalnā Gaidas kundze iepazinās ar savu nākamo vīru. “Kādreiz svinēja pilngadības svētkus, tie notika arī Oliņkalnā. Nākamais vīrs, kurš toreiz dzīvoja Kalsnavā, uz tiem bija ieradies, tad arī viens otrā ieskatījāmies,” stāsta Poļavinas kundze. “Apprecējāmies, un pēc mēneša vīru iesauca dienestā. Trīs gadus viņš dienēja Baltkrievijā, dažreiz izdevās aizbraukt pie viņa ciemos. Trīs gadus gaidīju, pēc tam piedzima dvīņi, un tā nu jau piecdesmit gadu esam kopā.”
No Āfrikas uz mātes jubileju
Pēdējā laikā ģimene jubilejas plaši nesvin. “Šogad arī neko īpašu neplānojam, atbrauks bērni, tuvākie radinieki un atnāks kāds kaimiņš. Kad biju jaunāka, tad gan plašāk svinējām,” saka Poļavinas kundze. “Dēls pašlaik ir Āfrikā (saruna notika ceturtdien — aut.), bet sestdien solīja atbraukt.”
Bērni jau apsveikuši māti jubilejā. “Jau sen sapņoju par atpūtas krēslu, kur pēc darba vakaros atlaisties. Bērni uzdāvināja pat divus atpūtas krēslus, lai mums abiem ar vīru mīksti pasēdēt.”
Pārsteigumu sagādā kaķene
Gaida Poļavina atzīst, ka viņai patīk dzīvnieki. Mājās ir divi suņi un kaķene. Šogad pirms jubilejas pārsteigumu sagādājuši ne tikai bērni, bet arī Gaidas kundzes kaķene. “Mājās ir veca maizes krāsns. Kaķene bija ielīdusi atverē, pa kuru izgrābjam pelnus, un pa kluso apbērnojusies. Šorīt viens no mazajiem kaķēniem izvēlās no krāsns un tad vēl divus iznesu ārā, tagad ir mazi smuki kaķīši, pat nezinu, ko darīt,” saka Gaidas kundze.
Šis Poļavinu ģimenē ir jubileju gads. Septembrī 70 gadu jubileja Gaidas kundzes vīram, bet novembrī jāsvin zelta kāzas. Pirms nedēļas 44. dzimšanas diena bija Poļavinu dvīņiem.
