Kokneses novads uz Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā dosies ar vienu no lielākajām delegācijām Aizkraukles reģionā — ar 311 dalībniekiem. Koknesieši ir vienīgie no mūsu puses, kuri svētkos piedalās arī ar savu pūtēju orķestri. Dziesmu un Deju svētku koordinatore Kokneses novadā Inguna Strazdiņa domā, ka mūsu tautas mākslas pamatā ir pašdarbības kolektīvu vadītāju entuziasms un nenogurstošs darbs daudzu gadu garumā.
Turpina iesākto kopā
Inguna Strazdiņa stāsta, ka joprojām draudzīgi sastrādājas ar kolēģiem no kādreizējā Aizkraukles rajona: “Ļoti draudzīgi esam arī lielos darbos, svētku laikā Rīgā dzīvosim vienās un tajās pašās skolās. Savstarpēji esam vienojušies, ka tās pašvaldības, no kurām uz svētkiem brauc mazāk dalībnieku, vairāk rūpējas par tehnisko nodrošinājumu, arī personālu. Savukārt tie novadi, kurus svētkos pārstāv vairāk dalībnieku, gādā par viņu ērtībām, gatavojas mēģinājumiem un darbojas ar viņiem, nenodrošinot tik daudz tehnisko lietu. Braucam uz koordinatoru sapulcēm, pārrunājam aktualitātes, martā būs nākamā sapulce par svētku gājienu, draudzīgi turpinām iesākto darbu kopā, jo tā ir vieglāk.”
Gaidot svētkus, Inguna teic, ka, viņasprāt, organizatoriem svētku nedēļa vienmēr ir īsta darba nedēļa — ļoti maz mirkļu, kad var pagūt izjust, ka tie ir svētki: “Esam noskrējušies, visus vākuši un organizējuši, to atceros no iepriekšējiem svētkiem, ka tikai pēc lielā svētku koncerta varam dziļi ievilkt elpu, atpūsties un aptvert padarīto. Tikai tad rodas gandarījums par to, ka esam savu darbu labi izdarījuši, visi ir bijuši savās vietās, viss, kas bijis atkarīgs no mums, ir izdarīts un svētki izdevušies.”
Kartes gādās par
disciplīnu
Koknesiete teic, ka viņai ļoti patīk ideja par daudzfunkcionālajām ID kartēm, kas šajos svētkos būs jaunums: “Koristiem beidzot būs disciplīna. Ja dejotājs ir uz laukuma, viņam savā vietā jābūt, arī mēģinājumā jābūt pārī, tad koristi bieži vien var atļauties neaiziet uz mēģinājumiem, bet ierasties pēdējā brīdī, piepildot estrādi. ID karšu darbība iecerēta tā — ja dalībnieks divas reizes nav ieradies uz mēģinājumu, karti nobloķē, un viņš netiks iekšā arī svētkos. Domāju, kartes disciplinēs dalībniekus un gādās, lai viss noritētu godīgi.”
Inguna teic, ka īpaši Dziesmu un Deju svētki šogad, protams, gaidāmi saistībā ar Latvijas simtgadi, un tie noteikti tā arī jānosvin: “Dziesmu un Deju svētki ir lielākais valsts simtgades pasākums, tā ir mūsu vizītkarte, un par to, ka šie svētki ir jānoorganizē un jānosvin ar vērienu, man šaubu nav. Tomēr piekrītu komponistam Raimondam Paulam, kurš uzskata, ka daudzie pasākumi visu gadu ir lielas naudas notrallināšana, bez daudziem no tiem varētu iztikt. Domāju, Latvijai šo pasākumu vietā varēja uzdāvināt kaut 100 kilometrus kvalitatīvi atjaunota ceļa, tā būtu vērtīgāka dāvana.”
Svētku gājiens — atkal pirmajā dienā
Šogad iecerēts, ka svētku gājiens atkal būs pirmajā svētku dienā, kā tas bija pirms vairākiem gadiem. To pamato ar svētku dalībniekiem, kuriem iepriekšējā dienā ir balle, bet otrā rītā jāiet gājienā, kas sagādā grūtības, un svētkus vajagot iesākt nevis nobeigt ar dalībnieku gājienu. “Raugoties no organizatoriskā viedokļa — tas atkal nav pārdomāts, liela daļa svētku dalībnieku atbrauks, noies svētdien gājienā un atkal brauks uz mājām, lai otrdien brauktu atpakaļ. Tas nav normāli, bet organizatori dara tā, kā uzskata par pareizu. Aizkraukles reģiona pašvaldībās nav tik daudz autobusu, lai visus svētku dalībniekus aizvestu, atvestu un atkal otrā dienā vestu uz Rīgu atpakaļ. Svētku koordinatoru sapulcēs esam ierosinājuši, un organizatori uzrunājuši uzņēmumu “Pasažieru vilciens”, lai iesaistās un palīdz nogādāt svētku dalībniekus Rīgā. Tās pašvaldības, kas atrodas dzelzceļa tuvumā, varētu izmantot šo iespēju un sūtīt daļu savu pašdarbnieku uz Rīgu ar vilcienu. Šobrīd viss ir procesā, bet arī koknesiešus interesētu iespēja uz svētku gājienu aizbraukt un atbraukt ar vilcienu, ceram uz draudzīgām cenām vai atlaidēm pašdarbniekiem,” stāsta Inguna Strazdiņa.
Piedalās konkursā un šuj tērpus
Gatavojoties svētkiem, Inguna teic: “Ne tikai Kokneses novadā, domāju, visā Latvijā zelta fonds ir kolektīvu vadītāji, bez viņiem nekas nenotiktu, bez vadītāju iniciatīvas, milzīgā darba un entuziasma arī neizdotos noorganizēt svētkus.”
Kokneses novada pašvaldība atvēlējusi projektam “Tērpu iegāde ELFLA projekta “Latviešu tautas tērpu un kora tērpu iegāde Kokneses novada kolektīviem” ietvaros” 18 492 eiro. Savukārt amatiermākslas un izglītības iestāžu pašdarbības kolektīvu ma-
teriālās bāzes — tērpu, inventāra, mūzikas instrumentu — iegādei un atjaunošanai — 5200 eiro.
Kokneses novada pašvaldība piedalās Lauku atbalsta dienesta konkursā, un vienai daļai dejotāju šuj tērpus. “Būtu jau labi, ja pašvaldību līdzekļi būtu atvēlēti īstiem tautastērpiem, kam ir vērtība, taču tā diemžēl nav. Linu tērpi, kas tiek šūti speciāli šiem svētkiem, ir stilizēti, tie nav etnogrāfiski tērpi. Labi, ka nav vairs to kleitu ar bronzas zīmju zīmējumu, kā tas bija iecerēts sākumā, jo šos linu tērpus nākotnē tomēr varēsim izmantot,” domā koknesiete.
Amatierteātris spēlēs “Dailē”
Kokneses novadu svētkos pārstāvēs arī Ingunas vadītais amatierteāris, kas dibināts 1997. gada oktobrī. Koknesieši aktīvi piedalās Latvijas amatierteātru kustībā, paši organizē teātru saietu “Pērses krastos”, nākamais saiets iecerēts 2019. gada jūlijā.
Inguna stāsta, ka amatierteātri iespēju spēlēt Dziesmu un Deju svētku laikā Rīgā var izcīnīt divējādi: laikā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem — piedaloties skatē ar latviešu dramaturģijas iestudējumu un iegūstot augstāko pakāpi, un tiekot finālā, uzstāties Rīgā. Pirms pieciem gadiem koknesieši rādīja Sandijas Kalniņas lugas “Metāla ziedi” iestudējumu.
“Šoreiz rādīsim Māras Svīres leģendas “Gredzens gredzenā” iestudējumu, ko esam nolikuši malā, bet maijā sabrauks kolektīva aktieri, kas mainījuši dzīvesvietu vai šobrīd ir ārzemēs, atkārtosim, intensīvi mēģināsim un noteikti nelaidīsim garām izdevību savu izrādi spēlēt Dziesmu svētkos Dailes teātrī. Šogad amatierteātriem ir Alunāna gads. Tie kolektīvi, kuru Alunāna lugu iestudējumi tiks skatē atzīti par labākajiem, arī varēs spēlēt Vērmanītī un Brīvdabas muzejā. Tas ir otrais veids, kā amatierteātri var nokļūt Dziesmu svētkos,” stāsta Inguna Strazdiņa. ◆
No Kokneses uz svētkiem dosies 13 kolektīvi ar 308 dalībniekiem
No Kokneses novada uz Dziesmu un Deju svētkiem dosies 13 kolektīvi ar 308 dalībniekiem. Pašvaldība svētku vajadzībām atvēlējusi 13 900 eiro.
Svētkiem gatavojas: Kokneses sieviešu koris “Anima” ar 31 dalībnieku (vadītāja Lelde Kamzole-Gagaine), senioru jauktais koris “Alaine” ar 25 dalībniekiem (Silvija Cīrule), 24 Kokneses jauniešu deju kolektīva dalībnieki (Kornēlija Reisnere), 22 Bebru pagasta jauniešu deju kolektīva “Kāre” dalībnieki (vadītāja Sarmīte Plūme), 25 Kokneses vidusskolas jauniešu deju kolektīva “Kāpēc” dalībnieki (Laima Antoneviča), VPDK “Liepavots” 26 dalībnieki (Inta Balode), VPDK “Irši” 26 dalībnieki (Inta Balode), VPDK “Rats” 23 dalībnieki (Laura Freimane), VPDK “Kokna” 22 dalībnieki (Kornēlija Reisnere un Jolanta Pīķe). Novada delegāciju svētkos kuplinās 39 pūtēju orķestra dalībnieki (Ziedonis Puķītis), 23 folkloras kopas “Urgas” dalībnieki (Inguna Žogota), kapela “Aizezeres muzikanti” ar 11 dalībniekiem (Inese Skuja) un Kokneses amatierteātris ar 20 dalībniekiem (Inguna Strazdiņa).
