Nedēļas nogalē Klintaines pagastā 90 gadu jubileju svin Zenta Skuja. Sirmā kundze teic, ka par spīti dzīves grūtībām jāpriecājas par katru jaunu dienu.
Par veselību nesūdzas
Pie Skujas kundzes jubilejās parasti ciemos nāk kaimiņi un draugi. Liktenis viņai nav lēmis ģimeni un bērnus. Visu dzīvi paņēmis darbs. Ilgus gadus viņa nostrādājusi par lauksaimniecības pārraudzi. Ar divriteni nobraukti daudzi tūkstoši kilometru. Varbūt tāpēc tagad, vecumdienās, kājas mazliet stīvas. Taču pat 90 gados viņa par veselību īpaši nesūdzas.
— Vismaz laiks nav jāpavada guļot, pati spēju paveikt lielāko daļu mājas darbu, — saka jubilāre. — Lielu balli jau nerīkošu. Pasēdēsim pie kafijas tases, būs ķirbju salāti. Tagad pietrūkst spēka, lai ilgāku laiku rosītos virtuvē. Taču savlaik gāju palīgā citām saimniecēm klāt godu galdus. Man patika gatavot gaļas ēdienus. Tortes gan cepu reti, tikai parastās biskvītkūkas. Taču tās jau prot cept katra lauku saimniece.
Pagalmā ķer zivis
Zentas Skujas dzimtā puse ir Madonas rajona Saikavā.
— Mana bērnība bija grūta, piedzimu rentnieku ģimenē. No bērnības visspilgtāk atmiņā palikuši 1928. gada plūdi. Mājas bija Aiviekstes upes krastā. Ūdenslīmenis bija tik augsts, ka uz kūti bija jābrauc ar laivu. Man tolaik bija tikai desmit gadu, — atceras Skujas kundze. — Pagalmā iepeldēja daudz zivju, un tās viegli varēja noķert. Mājinieki zivis zvejoja un bēra lielā kaudzē. Pēc tam tīrīja un lielajā maizes krāsnī uz salmiem kaltēja.
Vēlāk valsts man apmaksāja mācības Jaunpils laukkopības skolā. Taču nauda bija jāatmaksā, tādēļ sāku strādāt Odzienas — Pļaviņu pārraudzības biedrībā. Braucu pa fermām un noteicu govju ražību, kārtoju uzskaiti, lai vēlāk varētu noteikt, kuras dod visvairāk piena, tāpēc izmantojamas ciltsdarbā.
Mīļākais gadalaiks — pavasaris
— Darbs paņēmis visu manu dzīvi. Varbūt tas bija necils, taču, manuprāt, ļoti vajadzīgs, — saka jubilāre. — Brīvajā laikā patika aust sienassegas un spilvendrānas. Dārziņā pie mājas audzēju puķes. Vēl šovasar pati izravēju dārzu, izauga ne tikai puķes, bet arī kartupeļi, burkāni, citi dārzeņi.
Mans mīļākais gadalaiks ir pavasaris, kad tikko nokusis sniegs un uzplaukušas sniegpulkstenītes.
Visu viena paveikt vairs nespēju, taču ir daudz labu cilvēku, kuri man palīdz. Tepat kaimiņos dzīvo Boderko ģimene. No Kokneses palīdzēt brauc Skudru ģimene. Viņi man ir neaizstājami palīgi.
