Šodien Iršu pagastā skolotāja Eugenija Bundule svin 75. dzimšanas dienu. Domāju, Iršos nav cilvēka, vismaz vecākajā un vidējā paaudzē, kurš viņu nepazītu.
Šodien Iršu pagastā skolotāja Eugenija Bundule svin 75. dzimšanas dienu. Domāju, Iršos nav cilvēka, vismaz vecākajā un vidējā paaudzē, kurš viņu nepazītu.
Eugenija Bundule vairākkārt ievēlēta par pašvaldības deputāti, organizēja dažādus kultūras pasākumus, bija vietējā teātra režisore un aktrise, arī tūrisma braucienu iniciatore.
Bijušie audzēkņi viņu atceras kā labu skolotāju, gudru un stingru audzinātāju.
Mūžs skolā
Eugenijai šūpulis kārts tālajā Ludzas rajona Cibles pagastā zemnieku Klementīnes un Bernarda Gleizdānu ģimenē, kur pastarīti jau gaidīja četri brāļi un māsa, tādēļ arī lasīt mazā iemācījās jau pirms skolas gaitu sākuma.
Kaut arī grūtajos pēckara gados bija jādzīvo ļoti pieticīgi, augdama draudzīgā un darbīgā ģimenē, meitene mācīta visu darīt rūpīgi un veikli. Tas izpaudās arī skolas gaitās — gan tuvējā četru klašu pamatskolā, gan Ciblas vidusskolā. Pēc tam arī divgadīgajā Cēsu skolotāju institūtā. Tur Eugenija studēja literatūru, arī krievu valodu, aktīvi darbojās korī, tautisko deju kolektīvā un dramatiskajā pulciņā. Institūtu viņa absolvēja 1953. gadā.
Pirmā darba vieta bija toreizējā Stučkas rajona Pērses septiņgadīgā skola Iršos, kur nostrādāts gandrīz viss skolotājas darba mūžs — 43 gadi. Tas ar pārtraukumiem turpinās vēl tagad, jo kadru trūkuma dēļ skolotāja atkal māca krievu valodu Pērses skolā.
Meita iet vecāku ceļu
Iršos Eugenija iepazinās ar agronomu Verneru Bunduli, un 1960. gadā abi mija gredzenus. Arī Verners sāka strādāt skolā par fizkultūras skolotāju un neklātienē studēja Fizkultūras institūtā, pa laikam mācīja bērniem arī fiziku un ķīmiju.
Arī Eugenija sāka neklātienes studijas Daugavpils pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultātē, nepārtraucot aktīvo sabiedrisko darbu pagasta pašdarbnieku pulkā. Bērni Ivars un Dace izauga tikpat enerģiski un strādīgi kā abi vecāki. Dace turpina vecāku sākto skolotāju ceļu, viņa ir mūzikas skolotāja Līgatnes vidusskolā, bet Ivars strādā Rīgas lidostā.
Darba nekad netrūkst
Jubilāre arī pensijas gados ir paraugs citiem. Viņa darbojas Iršu baznīcas valdē, vienmēr sakopj savas mājas apkārtni, veido krāšņas puķudobes un kopj augļudārzu, aprūpē nelielo mājlopu saimi, kopā ar Verneru saimniekojot savā videi draudzīgajā saimniecībā. Vasarās bieži palīgā ierodas četri mazdēli, vecākie no viņiem jau ir studenti.
Eugenijas vaļasprieks ir rokdarbi. Tie top garajos ziemas vakaros. Nereti darbus var apskatīt izstādē, un savu veikumu parādīt plašākai publikai Eugenija parasti aicina arī citus.
