“Ģertrūde dara visu, ko nedrīkst. Viņa ir īsta palaidne, nevaldāma un nepaklausīga. Mēneša vecumā Ģertrūde pazuda. Atradām otrajā dienā, viņa bija uzrāpusies kokā un neprata nokāpt lejā,” stāsta Ģertrūdes saimniece Kristīne.
“Ģertrūde dara visu, ko nedrīkst. Viņa ir īsta palaidne, nevaldāma un nepaklausīga. Mēneša vecumā Ģertrūde pazuda. Atradām otrajā dienā, viņa bija uzrāpusies kokā un neprata nokāpt lejā,” stāsta Ģertrūdes saimniece Kristīne.
“Sveiki, es esmu pusgadu jauna dzīvespriecīga kaķenīte no Sunākstes puses. Kristīnes mājās ieradāmies divas māsiņas, pūkainas un apaļas kā pūpoli. Māsa, mazliet paaugusies, atrada darbu un dzīvesvietu tālākās kaimiņu mājās. Tagad es esmu palikusi vienīgā saimniece mājās, un darba man netrūkst. Mūsu sētā dzīvo arī rotveilera kucīte Džekija un taksis Bobis, taču man ar viņiem nav labas attiecības, un tas, ka viņi varētu iemācīties ķert peles, ir maz ticams. Lielākas cerības saistu ar Kristīni, tad jau drīzāk viņu varētu izskolot peļu ķeršanā, kaut gan tik veikla kā es Kristīne, protams, nav. Viņa man šķiet ļoti jauka, lai arī mūsu domas bieži nesaskan. Piemēram, mana mīļākā nodarbošanās ir kažokādu plucināšana, nesaprotu, kāpēc Kristīnei tas nepatīk? Tā ir brīnišķīga sajūta, kad vienu pēc otra izplūcu kušķīšus no Kristīnes vai viņas mammas kažoka! Vēl labāk man patīk plosīt Kristīnes tēva (viņš ir mednieks, tāpat kā es!) nomedīto meža zvēru kažokādas. Vēl mani aizrauj rotaļa ar kamoliņu. Varu arī jums to iemācīt. Jāņem viens vai vairāki kamoli un jāizritina krustām šķērsām starp krēslu un galdu kājām. Rotaļas beigās apsēžos plāna vidū un gaidu Kristīni, lai kopīgi varētu papriecāties, taču viņa nez” kādēļ nav tik sajūsmināta kā es. Jācer, ka ar laiku tas mainīsies.
Man patīk medības. Īpaši jaukas tās izdodas pagrabā, kur negantās grauzējas nav ilgi jāgaida. Katrā brīvākā brīdī mēdzu tur iegriezties. Par katru noķerto peli Kristīne mani paslavē. Es labprāt ķeru arī ar atslēdziņu uzvelkamo peli. Kristīne man bieži sagādā šādu izklaidi.
Nesen mūsu sētā ieradās vistas. Kaut arī esmu ļoti aizņemta, uzreiz ņēmu viņas savā aizbildniecībā. Vistas ir lielas brīvdomātājas, arī diez ko paklausīgas viņas nav, tādēļ darbs nav viegls, tomēr man tas padodas labi. Mani pat iesauca par vistu ganiņu. Saprotu, ka tā ir uzslava par manu izcilo darbu, tomēr labāk man patīk, ja mani sauc vārdā — par Ģertrūdi.
Istabu man nākas dalīt ar Kristīni, bet tas nekas, jo viņa ir klusa un mierīga istabas biedrene. Īstenībā tas pat ir labi, ka viņa dzīvo kopā ar mani. Ja man naktī vajag ieēst vai apmeklēt tualeti, Kristīne man atver durvis. Vispār ar dzīvi esmu apmierināta!”
