Lai pie tiek apņēmības un spēka dzīvot šajā laikā, kad darba ir tik daudz, bet laika, kā allaž, tik maz!
Lai pie tiek apņēmības un spēka dzīvot šajā laikā, kad darba ir tik daudz, bet laika, kā allaž, tik maz! Šādu novēlējumu nesen dzirdēju vienā no jau neskaitāmajiem Ziemassvētku sarīkojumiem, un šie vārdi starp daudzajiem man “iekrita” prātā. Jā, Laika vecis ir nepielūdzams, un atkal ir pat ne aizgājis, bet aizskrējis vēl viens gads. Apspriežot šo globālo laika “skriešanas” jautājumu, kāda paziņa noteica, ka par to taču nav jābrīnās, jo tagad sekundes esot īsākas. Var jau būt, ka Zeme tagad griežas tik strauji, ka pat sekundes sarukušas, bet tas jau neko nemaina, jo patiesa ir kāda sena atziņa — laika ir tik daudz, cik mēs katrs pats sev to atvēlam.
Man šīs dažas dienas pirms Jaunā gada allaž ir bijis laiks, kad gribas ieturēt pauzi. Man pat negribas atskatīties un vērtēt paveiktos vai nepaveiktos darbus, bet vienkārši apstāties un priecāties par vakardienas darba sniegtajiem augļiem. Turklāt vēl joprojām apkārt virmo tā brīnišķīgā un ilgi gaidītā nu jau aizgājušo Ziemassvētku noskaņa ar rotājumiem, iesaiņojuma papīra čaukstoņu, dāvanām un laba vēlējumiem, kurus šogad saņēmu arī no sen nesatiktiem cilvēkiem.
Laiks līdz Jaungadam ir tādi kā gaidīšanas svētki. Turklāt šis ir laiks, kad ticam — viss mainīsies! Parasti jau ir tā, ka līdz ar maģisko 1. janvāri savā dzīvē gribas kaut ko mainīt. Tikai bieži vien gada beigās kārtējo reizi atskārstam, ka daudzi labie nodomi atlikti uz rītu, nedēļu vai gadu, kādai iecerei nepietika drosmes vai bija grūti izlemt, ko tad īsti vēlies darīt pirmo. Braucot pa vienām ierastām sliedēm, dažkārt trūkst apņēmības pārlēkt citās. Un cik bieži reizēm sevi mierinām ar vārdiem, ko teikusi romāna “Vējiem līdzi” varone Skārleta — par to es domāšu rīt. Tāpēc ir prieks vērot cilvēkus, kuri kā nemiera gari urķējas un tomēr dabū gatavas fantastiskas lietas, un paši ir ne tikai gaidījuši brīnumu, bet kaut ko paveikuši, lai sen lolotā cerība piepildītos.
To es arī novēlu katram no jums nākamajā gadā, jo viss patiešām vēl ir priekšā — četri brīnišķīgi gadalaiki, 12 brīnumainu mēnešu, vismaz pussimt neaizmirstamu nedēļu un vairāk kā trīssimt noslēpumainu dienu.
