Kristaps un Līga nesen ciemojās pie radiem Cēsu pusē. No brauciena viņi atgriezās pozitīvu emociju uzlādēti un tagad draugiem nebeidz vien stāstīt par Raunas centrā sastapto uzņēmīgo vīru.
— Parasti visi domā, ka krīzes laikā lielākas iespējas no bedres tikt ārā ir rīdziniekiem, — saka Līgas kundze. — Raunā mēs redzējām pavisam ko citu — nav nozīmes vietai, un, ja cilvēks meklē, viņš no jebkuras bezizejas atrod izeju.
Braucot pie draugiem, piestājām pie veikaliņa, ar interesantu izkārtni “Tautas veikals tautai”. Izrādās, tas nebija veikals ierastajā izpratnē, jo te nenorēķinājās ar naudu. Veikalā par nevajadzīgām kļuvušās mantas varēja iemainīt pret kaut ko saimniecībā derīgu. Logā bija izlikti ar marķieri rakstīti sludinājumi, piemēram, maina biezpienu, krējumu, pienu pret svaigiem kāpostiem, zirgus — pret automašīnu vai piekabi, džinsa bikses — pret ādas jaku. Veikaliņa saimnieks stāstīja, ka ļoti pieprasīta maiņas prece ir divriteņi. Redzējām tikai bērnu braucamos, laikam jau pieaugušo bija iemainīti, džinsus, televizoru, ledusskapi.
Man šķiet, šajā laikā tāds veikals būtu vajadzīgs katrā novadā. Es, piemēram, jau iemainītu savu ādas mēteli, kurš man par lielu, pret diviem maisiem kartupeļu.
Protams, lai realizētu šo ideju, vajadzīgs uzņēmīgs cilvēks. Taču lielā interese par tautas veikalu liecina, ka tas ir trāpījums desmitniekā.
