Staburaga pagasta zemnieku saimniecībā “Avotiņi” Vegneru ģimene nodarbojas ar cūkkopību.
Staburaga pagasta zemnieku saimniecībā “Avotiņi” Vegneru ģimene nodarbojas ar cūkkopību. Sarunājoties ar saimnieci Maiju, rodas pārliecība, ka īstie cilvēki dzīvo un strādā īstajā vietā. Runājam par ikdienas darbiem — kartupeļu pārlasīšanu, graudu kaltēšanu un cūku barošanu, un saimniece par to stāsta aizrautīgi un sirsnīgi: “Neviens nav teicis, ka mēs ar cūkkopību nodarbosimies līdz mūža galam. Varbūt vienā dienā izlemsim, ka pietiek, un darīsim ko citu. Bet šobrīd tā ir mūsu dzīve.”
Saimnieko dzimtas mājās
“Avotiņos” ir 38 hektāri zemes, lauku sētas apkārtnē — 18. Deviņdesmito gadu sākumā ģimenei vajadzēja izlemt — pašiem apstrādāt zemi vai atdot visu “līdz mājas palodzēm” apstrādāšanai kaimiņiem. “Avotiņi” ir mantotas dzimtas mājas, agrāk piederējušas Maijas vectēvam. Vegneriem pieder vēl trīs zemesgabali — viens ir trīs, otrs — sešus kilometrus no mājām, bet pašā Piksteres krastā ir trīs hektāri bioloģiski daudzveidīgā zālāja. “Par katru hektāru saņemam 130 eiro gadā ar nosacījumu, ka zāli drīkst pļaut ne agrāk par 10. jūliju, bet zemi nedrīkst art. Šos nosacījumus ir viegli izpildīt — agrāk pļavā zāle nemaz nav pļaujama, un apart to nav iespējams. Siens toties iznāk lielisks,” stāsta Maija Vegnere.
Cūkām barību gatavo paši
Zemnieku saimniecība “Avotiņi” reģistrēta 1992. gadā, cūku saimniecībā mēdz būt līdz 40, šobrīd kūtī ir 20 barokļu. Vegneri 15 hektāros zemes audzē labību, kas paredzēta galvenokārt cūku barošanai, un pārdod graudus tikai tad, ja paliek pāri. Šogad iesēts pa pieciem hektāriem miežu, griķu un auzu. “No graudiem gatavojam barību cūkām — auzas, griķus un miežus vienādās daļās samaļot kopā, iegūstam kvalitatīvu spēkbarību. Cūkgaļa tad ir garšīgāka,” atklāj “Avotiņu” saimniece. Nupat nokulti pēdējie divi hektāri miežu, no kuriem saimnieki klusībā jau bija “atvadījušies” — lietainais laiks neļāva ražu novākt. Tomēr miežiem un auzām birums šai vasarai un Vegneru laukiem salīdzinoši bija labs — 25 centneri no hektāra. Griķi šobrīd vēl zied, tos kuls oktobrī.
Viens otra darbos neiejaucas
Zemnieku saimniecībā kartupeļus audzē nepilnā hektārā — lielākie kartupeļi pašiem un pārdošanai, pārējos izbaro cūkām. Šogad kartupeļu raža ir ļoti laba, tā būtu padevusies vēl labāka, ja maijvaboles nebūtu apgrauzušas kartupeļu lakstus. “Apstrādājām kartupeļu lauku pret lakstu puvi un Kolorado vabolēm. Audzējam arī burkānus un bietes. Saimniecībā izaudzēto pārdodam Vīgantes pamatskolai un privātiem pircējiem,” teic Maija Vegnere. Darbos iesaistīta visa ģimene. Maijas kundze atklāj, ka Vegneriem stingri sadalīti “sieviešu” un “vīriešu” darbi. “Dramatiski ir tad, ja izdomājam darbus darīt otrādi — es vīra un viņš manus. Tad ir tāds sajukums, ka neviens nezina, kas jādara, bet darbi beigās paliek nepadarīti. Tāpēc labāk viens otra darāmajā nejaucamies. Bērni palīdz sezonas darbos, vecākie dēli labprāt strādā ar tehniku, palīdz tēvam,” tā Maija Vegnere.
Katrs gads savādāks
To, ka zemniekam gads sākas kā balta grāmata un katrs ir savādāks, apstiprina Maijas kundze: “Mēs lielā mērā esam atkarīgi no dabas un laika apstākļiem. Iepriekš nekad nevar paredzēt, kas mūs sagaida nākamajā sezonā. Labība var augt griezdamās, bet, ja, piemēram, uznāk pamatīga krusa — no labās ražas vairs ne vēsts.” “Avotiņu” saimnieki iesaistās arī Eiropas Savienības projektos — rakstījuši projektu daļēji naturālās saimniecības pārstrukturizācijai. Projekts ilgst piecus gadus, patlaban jau rit ceturtais, un gadā zemnieku saimniecība saņem 1000 eiro. Maijas kundze teic, ka Eiropas nauda saimniekošanā ir liels atbalsts.
Par internetu jāmaksā tūkstoši
Ikdienā vajadzētu arī internetu, kura “Avotiņos” diemžēl nav, bet pašu spēkiem pie tā tikt nevar. “Bieži ziņās dzirdu — sīkāku informāciju meklējiet tādā un tādā mājaslapā. Mums uzņēmums “Arita” jau pirms vairākiem gadiem solīja, ka ierīkos internetu, taču tā arī gaidām joprojām. Ar SIA “Lattelecom” starpniecību internets mums izmaksātu 17 tūkstošu latu. Internets ir bibliotēkā, pagasta padomē, bet ne jau katru reizi var skriet uz turieni. Tas pats ir arī ar elektroenerģijas jaudu. Ikreiz pēc spuldzes spožuma zinām, ka mūsu kaimiņš metina, bet viņi tāpat zina, kad mūsmājās maļ graudus. No “Latvenergo” saņēmām atbildi, ka par līnijas pārvilkšanu jāmaksā 3 tūkstoši latu par kilometru. Vai tad tas ir cilvēcīgi?” jautā Maijas kundze.
Strādā papildus
Lai arī Vegneriem lauksaimniecība ir pamatnodarbošanās un iztikas avots, gan Maijai, gan vīram Artūram ir arī papildnodarbes. Maija ir kompānijas “Balva” apdrošināšanas speciāliste, bet Artūrs individuāli nodrošina tehnikas pakalpojumus. “Laukos mēdz būt “karstā” sezona, kad darbs dzen darbu un jāstrādā visai ģimenei, bet ir arī brīvāks laiks, kad sezonas darbi padarīti,” stāsta saimniece. Vegneriem ir seši bērni — Sanita, Valdis, Andris, Māra, Elīna un Edmunds, pieci no viņiem vēl mācās. “Bērni saimniecībā palīdz, bet šaubos, vai kāds no viņiem vēlēsies turpināt mūsu iesākto. Varbūt ar laiku izdomāsim citu nodarbošanos, piemēram, veco ābeļu vietā iestādīsim košumkrūmus, bet par vienu gan esmu pārliecināta — “Avotiņus” neatstāsim!” ir pārliecināta Maijas kundze.
