Vakar 45 gadu jubileju svinēja neretiete Maija Kalniņa. Maijas kundzes ģimenē izauguši četri bērni. Viņa ir sertificēta dziedniece un gaišreģe, kā arī nesen atvērusi savu pārtikas veikalu Neretā.
Skolotāja un ekonomiste
Maija Kalniņa dzimusi Ilūkstē. Kad meitenei bija trīs gadi, viņas vecāki pārcēlās dzīvot uz vietu netālu no Neretas. “Pirmās trīs klases pabeidzu Neretas vidusskolā, bet pēc tam mācības turpināju Ritē, Druvas pamatskolā,” stāsta Maijas kundze. Pēc pamatskolas beigšanas Maija Kalniņa iestājusies Pedagoģiskajā skolā un pēc tam dažus gadus strādājusi par audzinātāju bērnudārzā, arī par skolotāju skolā. “Vēlāk iestājos Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, bet nepabeidzu, jo tajā laikā mums jau bija sava zemnieku saimniecība, un tur bija daudz darba, tas liedza mācības turpināt. Bet studijām ar roku neatmetu. Pirms kāda laika absolvēju Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kur ieguvu bakalaura grādu ekonomikā,” saka jubilāre.
Saimniecība bijusi diezgan liela — 12 govju, 40 buļļu, sešas sivēnmātes un aitas. “Tajā laikā mani sajūsmināja vasaras rīti. Bija jāceļas četros rītā, visapkārt tāds miers, putni čivina, es pat reizēm neieslēdzu slaucamo aparātu, lai izbaudītu šo mirkli,” saka jubilāre.
Piepilda bērnības sapni
Jau kopš bērnības Maijas kundze vēlējusies strādāt veikalā. “Kad biju maza, mātei teicu, ka man noteikti būs savas veikals,” saka neretiete. “Kad vēl strādāju skolā, tai līdzās bija neliels veikals, tur vajadzēja pārdevēju. Es pametu skolotājas darbu un sāku strādāt veikalā. Skolā turpināju mācīt tikai dziedāšanu,” stāsta Kalniņas kundze. “Tad arī sapratu, ka patiešām vēlos savu veikalu. Likvidējām zemnieku saimniecību, un es atvēru veikalu Neretā. Bet pēc kāda laika to nācās slēgt. Tagad, kopš jūlija vidus, man atkal ir neliels veikals tepat Neretā.”
Maijas kundze pašmācībā apguvusi akordeona spēli un spēlē arī klavieres. “Mans audžutēvs lika man spēlēt akordeonu, es gan viņam lūdzu, lai uzdāvina man vijoli, bet to viņš neizdarīja,” saka Maijas kundze. “Toties, kad iestājos Pedagoģiskajā skolā, viņš man uzdāvināja klavieres, šo instrumentu tagad spēlē arī mani bērni.’’
Senču mantojums
Kad slēdza pirmo veikalu, Maijas kundze pievērsās dziedniecībai. “Jau tad, kad strādāju veikalā, pie manis nāca cilvēki un stāstīja savas bēdas un sāpes, un es sapratu, ka varu viņiem palīdzēt. Kāda pazīstama kundze atnāca pie manis, viņai bija miris vīrs, un teica, ka bez maniem laba vēlējumiem viņa neizturēs šo pārdzīvojumu,” stāsta jubilāre. “Arī maniem vecākiem un vecvecākiem bija dziedināšanas spējas. Šos dotumus apzinos jau no bērnības. Vienmēr jutu, ka mātei vai kādam citam tuviniekam ir slikti.”
Dziednieks, dodot citiem, zaudē savu enerģiju. “Protams, arī man gadījušies grūti brīži. Esmu jutusies tik slikti, ka izteicu savu pēdējo vēlēšanos, lai mani aizved uz Aglonas baziliku, un pēc tam tiešām sāku izveseļoties,” stāsta Maijas kundze. “Tad arī sāku mācīties astroloģiju, nedaudz apguvu arī hipnozes iemaņas. Bet tas viss nācis it kā pats no sevis.”
Maija palīdz cilvēkiem, ne tikai dziedinot. “Kad atvērām veikalu, kāda veca kundze teica, ka viņai pa kāpnēm grūti uzkāpt. Tūlīt izveidojām nobrauktuvi, lai vecāki cilvēki un invalīdi var tikt veikalā. It kā sīkums, bet cilvēkiem patīkami,” saka Kalniņas kundze.
Jubilejas nesvin
Dzimšanas dienu Maijas kundze nesvin. “Nav mums iegājies īpaši svinēt dzimšanas dienas. Atbrauc bērni, bet tās nav tādas svinības, kā ierasts, nekāda īpaša sēdēšana pie galda un ballēšanās pie mums nenotiek,” saka jubilāre.
Maijas kundzes vecākā meita jau trīs gadus dzīvo Jaunzēlandē. Vecākais dēls apmeties netālu no Neretas, tur mīt arī trīsgadīgais mazdēls. Otra meita šogad beigusi augstskolu un dzīvo Rīgā, bet jaunākais dēls iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur budžeta grupā apgūs datorzinības.
